Bosnijā otrdien sāka ierasties Eiropas Savienības (ES) bruņoto spēku papildinājumi, pieaugot bažām par Serbu Republikas vadības veiktiem pasākumiem, kas var atjaunot nestabilitāti starp etniskajām kopienām.
Krievija trīs līdz piecu gadu laikā varētu attīstīt spējas ierobežotai militārai rīcībai pret NATO, tomēr šāds periods nebūtu pietiekams, lai sagatavotos plaša mēroga karam ar aliansi, teikts Lietuvas izlūkdienestu ikgadējā ziņojumā.
Izlūkošanas informācijas apmaiņa starp NATO dalībvalstīm ir apdraudēta, jo ASV prezidenta Donalda Trampa politikas dēļ sabiedrotie kļūst arvien piesardzīgāki viens pret otru, vēsta interneta medijs Politico, atsaucoties uz pašreizējām un bijušajām alianses amatpersonām un drošības ekspertiem.
Ministrijas jau strādā pie projekta, lai Latvijas aizsardzības nozares izdevumus 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) sasniegtu vēl ātrāk, iespējams, jau šogad, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Latvijai un citām NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jādomā par radikālu bruņoto spēku skaita palielināšanu, uzskata Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa rīcība liecina, ka aizsardzībā Latvijai vairāk jāpaļaujas uz sadarbību Eiropas kontinentā, šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (LA).
Pašlaik tikai četras NATO valstis aizsardzībai tērē vairāk nekā trīs procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir Francijas prezidenta Emanuela Makrona nesen ierosinātais mērķis.
NATO valstis gatavo jaunu palīdzības paketi Ukrainai, kas ietver miljardiem eiro un ieguldījumu drošības garantijās, pēc telefonsarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu paziņoja alianses ģenerālsekretārs Marks Rite.
ASV Republikāņu un Demokrātu partiju atbalsts NATO ir nemainīgi spēcīgs, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura no 22.februāra līdz 27.februārim apmeklēja ASV.