"Mums vajadzēja agrāk reaģēt uz Krievijas agresivitāti," intervijā laikrakstam "Die Zeit", kuru plānots publicēt ceturtdien, atzinusi Merkele.
Viņas izteikumi attiecas uz 2014.gadu, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un NATO dalībvalstis vienojās aizsardzības vajadzībām atvēlēt 2% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Vācija ir palielinājusi savus NATO aizsardzības tēriņus, taču joprojām nav sasniegusi 2% mērķi," norādījusi bijusī valdības vadītāja, atzīstot, ka pat viņa nav "katru dienu uzstājusies ar kaislīgu runu," lai to panāktu.
Tomēr Merkele kārtējo reizi paziņojusi, ka nenožēlojot atbalstu, ko sniegusi gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecībai.
Šī gāzesvada projekta apturēšana "bīstami pasliktinātu" Vācijas attiecības ar Krieviju, apgalvojusi bijusī kanclere.
Turklāt Vācijas atkarību no Krievijas gāzes nav radījis vienīgi šīs kopīgais gāzesvada projekts, piebildusi bijusī politiķe.
Viņa izteikusies, ka pārliekā paļāvība uz Krieviju radusies nepietiekamo gāzes piegāžu dēļ no Norvēģijas, Lielbritānijas un Nīderlandes.