Pašlaik spēkā esošie Eiropas Savienības (ES) lēmumu par sankcijām Krievijai paredz, ka jēlnaftu un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas var no Krievijas ES var importēt līdz 5.decembrim, bet citu pārstrādāto naftas produktu imports var turpināties līdz 5.februārim ar nosacījumu, ka uzņēmumi līgumu par importu parakstījuši līdz 4.jūnijam.
"Eiropas Savienība ir noteikusi pakāpenisku pārejas periodu sankcijām Krievijas jēlnatas un naftas produktu importam un tranzītam, kura termiņš ir nākamā gada februāra beigas. Igaunija ģeogrāfiski atrodas blakus Krievijai un mūsu ostu dēļ tranzīts ir turpinājies. Igaunijas pozīcija visu laiku ir bijusi, ka tas ir ātri jāizbeidz," ārlietu ministrs sacīja laikrakstam.
"Ņemot vērā, ka Rīgikogu ir pasludinājis [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina režīmu par teroristisku režīmu un karā ir sācies jauns un asiņaināks posms, valdība jau pagājušajā nedēļā par to principiāli nolēma, un es ceru, ka tiks pieņemts arī formāls regulējums. Tas nozīmē, ka pārejas periods tiks saīsināts - no 5.decembra Krievijas naftas un naftas produktu tranzīts ir pilnībā jāpārtrauc," paskaidroja Reinsalu.
Igaunijas ārlietu ministrs teica, ka Igaunijas Republikas vārdā Eiropas Komisijai ir nosūtīts jaunas sankciju paketes ierosinājums, kas paredz visaptveroši un nekavējoties noteikt sankcijas Krievijas dabasgāzei un naftai.
Ar Igaunijas pozīciju Reinsalu iepazīstināja arī Francijas ārlietu ministri Katrīnu Kolonnu, kura ieradusies vizītē Igaunijā.
"Viņa pieņēma zināšanai šo informāciju un uzsvēta, ka arī Francija ir iesniegusi savus ierosinājumus devītajai sankciju paketei. Šajā modelī komisija ir kā vārtzinis - dalībvalstis komisijai iesniedz ierosinājumus un tad komisija sāks meklēt kopsaucēju starp tiem," paskaidroja Igaunijas ārlietu ministrs.