Vienlaikus Parīze pavēstīja, ka abu valstu armiju vadītāji apmeklēs Kijivu, lai apspriestu iespējamo karavīru izvietošanu pamiera garantēšanai.
"Pēdējo trīs nedēļu laikā Krievija (..) turpinājusi triecienus enerģētikas infrastruktūrai, turpinājusi kara noziegumus," žurnālistiem NATO sanāksmē līdzās savam britu kolēģim sacīja Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro.
"Kādā brīdī, kad vien tiks panākts miers, būs vajadzīga militāra kapacitāte vai nodrošinājums, un tas ir iemesls, kāpēc mūsu armiju vadītāji šodien ieradīsies Kijivā, lai virzītu šo darbu uz priekšu," teica Barro.
Kijiva un Maskava apsūdz viena otru, ka tiek pārkāpta ASV atbalstītā vienošanās pārtraukt apšaudīt enerģētikas objektus, lai gan oficiāla vienošanās nav noslēgta, un joprojām nav skaidrs, kādas saistības puses uzņēmušās.
"Mēs uzskatām, ka Putins turpina vairot neskaidrību un vilcināties. Tagad viņš varētu piekrist uguns pārtraukšanai, bet viņš turpina bombardēt Ukrainu, tās civiliedzīvotājus un energoapgādi," sacīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lamijs.
"Mēs redzam, Vladimir Putin. Mēs zinām, ko jūs darāt," viņš teica.
Abi ministri uzstāja, ka tagad ir īstais laiks pastiprināt atbalstu Ukrainai un pastiprināt spiedienu uz Krieviju, lai mēģinātu piespiest to godprātīgi vest sarunas.
"Mēs esam apņēmušies turpināt nodrošināt Ukrainai pēc iespējas spēcīgākas pozīcijas gan militāri, gan ekonomiski," norādīja Lamijs.
"Un mēs turpināsim piemērot Krievijai sankcijas, lai tā būtu gatava piedalīties šajās sarunās un patiešām nopietni gatavotos panākt mieru, kādu mēs vēlamies redzēt," viņš piebilda.