Viņš vērtēja, ka pēdējās būtiskās izmaiņas valsts pārvaldē notika pēc 2008.gada krīzes, un kopš tā laika nopietnas, strukturālas pārbīdes nav notikušas. "Sektors ir tikai audzis, tostarp arī politisku lēmumu ietekmē," piebilda politiķis.
Rokpelnis pauda uzskatu, ka bez nopietnas ietekmes uz pakalpojumu kvalitāti, kopējo valsts pārvaldē strādājošo apjomu var samazināt par 5%. "Taču to pateikt ir vieglāk nekā izdarīt," atzina Rokpelnis, sakot, ka, raugoties uz kopējām prognozēm ģeopolitiski, ekonomiski visā Eiropā pie šādiem lēmumiem tomēr būs jānonāk.
Nedēļas sākumā arī Rokpeļņa politiskā spēka biedrs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis pauda, ka valsts pārvaldei ir jāsašaurinās.
Jau ziņots, ka valdība atbalstījusi 2025.gada atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu ne vairāk kā 2,6% apmērā salīdzinājumā ar 2024.gada aktualizēto plānu šogad 31.jūlijā.
Atlīdzības fonda pieauguma ierobežojums ir attiecināms uz publisko pārvaldi, tostarp pašvaldībām, valsts un pašvaldību finansētām kapitālsabiedrībām, tostarp pieklasificētām. Valdībai paliks tiesības lemt par izņēmumiem, piemēram, par Iekšlietu ministrijas darbinieku algu pielīdzināšanu Aizsardzības ministrijas atalgojumam.
Pašvaldībām būs tiesības noteikt izņēmumus, ja tiks pieņemts attiecīgs domes lēmums, kas pamatos izņēmumu. Valsts kancelejai uzdots sagatavot priekšlikumu nepieciešamajam regulējumam iekļaušanai 2025.gada valsts budžeta likumā vai budžeta likumprojektu paketē.