Līdz ar to - jo stiprāks ir demokrātijas apdraudējums, jo tālējošāki var būt līdzekļi šī apdraudējuma apkarošanai un demokrātijas nosargāšanai, viņa skaidroja.
Kucina uzsvēra, ka pašaizsargājošās demokrātijas princips ir dzīvs instruments, kas elastīgi piemērojas mainīgajiem apstākļiem. Izšķirošais kritērijs esot izmantoto līdzekļu samērīgums.
Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos tiesas darba kārtībā īpašu vietu ieņem jautājumi, kas skar Latvijas pastāvēšanai būtiskas vērtības - mūsu valsts drošības, konstitucionālo pamatu, demokrātijas, ilgtspējas, kā arī iekļaujošas un cieņpilnas sabiedrības aizsardzību, norādīja tiesnese.
Pagājušajā gadā ST izskatīja 18 lietas, pieņemot 17 spriedumus un vienu lēmumu par tiesvedības izbeigšanu. Spriedumos izvērtēta 30 tiesību normu satversmība. Par Satversmei atbilstošām atzītas 22 tiesību normas, par Satversmei neatbilstošām atzītas astoņas tiesību normas, bet par vienas tiesību normas satversmību tiesvedība izbeigta.
Tāpat arī pieņemts viens lēmums par vēršanos Eiropas Savienības Tiesā (EST) prejudiciālā nolēmuma pieņemšanai lietā par ziņu publiskošanu par akciju sabiedrības akcionāriem. Savukārt no EST saņemts viens prejudiciālais nolēmums trīs ST lietās, kurās apstrīdētas Kriminālprocesa likuma normas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.
Iepriekšējā gadā saņemti 145 pieteikumi, par kuriem pieņemti 33 lēmumi par lietas ierosināšanu. Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī pērn visvairāk ierosinātas tādas lietas, kas attiecas uz pamattiesībām.
ST sagatavotais gada pārskats liecina, ka 2023.gadā saņemti 199 pieteikumi, bet 2022.gadā - 231 pieteikums. Arī ierosināto lietu skaists pērn ir samazinājies, piemēram, 2023.gadā ierosinātas 47 lietas, bet 2022.gadā - 44.
Kopumā ST pērn saņemti 352 iesniegumi. No tiem 207 atzīti par tādiem, kuru izskatīšana nav piekritīga ST, vai uz tiem atbildēts Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.
Visvairāk lietu - 24 - ierosināts pēc privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Pēc tiesu pieteikumiem ierosinātas sešas lietas. Divas lietas ierosinātas pēc pašvaldību domju pieteikumiem, un viena lieta ierosināta pēc vismaz 20 Saeimas deputātu pieteikuma. Vairākās pērn ierosinātajās lietās apstrīdētas identiskas vai līdzīga satura tiesību normas.
Gada pārskatā minēts, ka visvairāk jeb 18 pieteikumi ierosināti par normu atbilstību Satversmes 105.pantam, kurš nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, bet īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Kucina uzsvēra, ka ar tiesvedības funkciju ir cieši saistīta ST komunikācija. Tiesas mērķis ir būt atvērtiem Latvijas cilvēkiem, tostarp arvien lielāku vērību veltot sabiedrības iepazīstināšanai ar valsts un tiesas darbību un uzdevumiem. Šonedēļ ST sākusi informēt sabiedrību arī par katrā kalendārajā mēnesī paveiktā darba saturiskajiem rādītājiem un statistiku.
Pērn ST pabeidza apjomīgu darbu, apsverot iespējamos ST likuma uzlabojumus, un nosūtīja tos Tieslietu ministrijai (TM) tālākai virzībai valdībā un Saeimā. ST uzskata, ka ir iespējams padarīt ST procesu vēl efektīvāku, piemēram, rīkojot sagatavošanas sēdes vai izņēmuma gadījumos paredzot lietas izskatīšanu paātrinātā procesā. Grozījumi tostarp piedāvā skaidrāk noregulēt ST un EST dialogu, kā arī citus procesuālos jautājumus. Šos grozījumus kopumā var dēvēt par valstiski nepieciešamu ST procesa reformu, pārliecināta Kucina.
Tāpat viņa uzsvēra, ka sadarbībā ar TM, Tiesu administrāciju un Latvijas Zvērinātu advokātu padomi norit darbs pie tiesiskā regulējuma sakārtošanas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanas procesa uzlabošanai. Paredzams, ka jau šī procesa sākuma stadijā varētu noskaidrot, vai sociāli mazāk aizsargātas personas pamattiesību iespējamā aizskāruma gadījumā ir saskatāmas izredzes uz labvēlīgu lietas iznākumu ST. Vienlaikus, pēc Kucinas domām, būtu atceļams personas pienākums pirms juridiskās palīdzības pieprasīšanas pašai vērsties ST.
Nobeigumā tiesnese uzsvēra ST būtisko lomu valsts demokrātiskās iekārtas aizsardzībā un stiprināšanā. Pēdējā gadu desmitā demokrātija kā valsts iekārtas forma Eiropā un citur pasaulē ir nonākusi sarežģītā situācijā. Virknē valstu, tostarp arī dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs, mēs varam novērot tā saucamo demokrātijas atpakaļslīdēšanu, kad dažādi tās funkcionēšanai nepieciešamie principi un institūcijas tiek formāli vai neformāli apieti, norādīja tiesnese, papildinot, ka bieži tas izpaužas, populistiskiem spēkiem cenšoties mazināt tiesu varas lomu modernā demokrātijā. Turklāt tas notiekot ne tikai jaunās, bet arī jau nobriedušās demokrātijās.
Primārais uzdevums šī apdraudējuma līmeņa pastāvīgā izvērtēšanā ir izpildvarai un likumdevējam, pārliecināta tiesnese. Savukārt tiesu varas institūcija, kas rūpīgi un ar visaugstāko atbildību izvērtē izvēlēto līdzekļu samērīgumu ar pastāvošā apdraudējuma nopietnību, ir ST, kā arī citas Latvijas tiesas, atzīmēja Kucina.