"Liels gandarījums par to, ka Ministru kabinets pirmās 100 dienas mērķtiecīgā komandas darbā paveicis jaunās valdības noteiktos neatliekamos uzdevumus. Izstrādāts un pieņemts arī 2024.gada valsts budžets, kurā noteiktas trīs skaidras prioritātes - izglītība, veselība, iekšējā un ārējā drošība. Mēs vienosimies par galvenajiem paveicamajiem uzdevumiem arī nākamajam gadā - šādā veidā sabiedrība daudz labāk varēs sekot līdz tam, vai valdība strādā veiksmīgi un vai pilda savus solījumus," sacīja Siliņa.
Siliņa atzīmē, ka valdību veidojošie partneri vienojās par sešiem steidzami veicamajiem darbiem, parakstot atsevišķu memorandu par to, proti, ieviest atbalsta mehānismus elektrības sadales tarifa daļas kompensēšanai, vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanas procesu, ieviest banku peļņas nodokli, ratificēt Stambulas konvenciju, nostiprināt pāru kopdzīves regulējumu, izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli. Siliņa vērtē, ka šie uzdevumi pamatā ir izpildīti.
Pašlaik darbs noritot pie jauna "ilgtspējīga izglītības finansēšanas modeļa" izveides. Izglītības un zinātnes ministrija konceptuāli sagatavojusi jaunu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli "Programma skolā", un pašlaik notiek saskaņošanas process ar sociālajiem un sadarbības partneriem.
Lai stiprinātu valsts ārējās aizsardzības spējas, valdība piešķīrusi līdzekļus pretgaisa aizsardzības un kaujas spēju stiprināšanai. Aizsardzības ministrija parakstījusi līgumus par pretgaisa aizsardzības sistēmu un pretkuģu raķešu sistēmu iegādi, līdz gada beigām paredzēts noslēgt līgumu par raķešu artilērijas sistēmu iegādi.
Papildus finanses piešķirtas algu palielināšanai Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbinātajiem un Probācijas dienestam. Valdībai apņēmusies arī nākamajos gados palielināt atalgojumu iekšējās drošības dienestiem. Nākamā gada budžeta izskatīšanas gaitā gan visi politiķi - gan opozīcijas, gan arī valdošās koalīcijas - atzina, ka budžeta pieaugums iekšējai drošībai nākamgad saplānots nepietiekams.
Aizsardzības jomā paredzēts, ka no 2024.gada vidus Dānija uz Latviju nosūtīs vienu Dānijas Karalisko bruņoto spēku karavīru bataljonu, demonstrējot Dānijas apņēmību turpināt sniegt ieguldījumu NATO austrumu flanga aizsardzībā, pastiprināta robežapsardzības režīma izsludināšanu plašākā pierobežas teritorijā, apturēta Silenes robežšķērsošanas vietas.
Lai stiprinātu valsts drošību hibrīdapdraudējuma apstākļos, turpmāk par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu, paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem šobrīd noteikto piecu gadu vietā.
Siliņas skatījumā, esot tikusi "stiprināta mediju vide". Sabiedrisko mediju budžets 2024.gadā palielināts par 5,5 miljoniem eiro. Lielāks finansējums novirzīts arī sadarbības projektiem starp nacionālajiem un reģionālajiem medijiem, īpašu uzmanību pievēršot Latgales mediju telpai un diasporai.
Starptautiskā arēnā Latvija turpina saglabāt eiroatlantisko kursu un atbalstīt Ukrainu. Kopš Krievijas agresijas sākuma Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai ir sasniedzis 587 miljonus eiro, kas ir aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta. Ārpolitikā sekmēta ciešāka Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbība kopēja viedokļa veidošanā. Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus Ceļu satiksmes likumā, liedzot ceļu satiksmē Latvijā piedalīties Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.
Latvijas izglītības sistēmā ir uzsākta pāreja uz "vienotu skolu", kas nozīmē izglītības procesu tikai valsts valodā. Tāpat gaidāmi pedagogu atalgojuma paaugstināšana un slodžu sabalansēšana, optimālas klašu grupas pieejas ieviešana un jaunu skolu finansēšanas modeļa izstrāde.
Papildus finansējums 75,3 miljoni eiro apmērā ieplānots veselības aprūpes nozares darbinieku atalgojuma palielinājumam un mediķu izglītībai. Veselības pakalpojumu pieejamībai papildus novirzīti 48,1 miljoni. Paredzēts samazināt recepšu zāļu cenas, paplašināt kompensēto medikamentu klāstu, uzlabotu pakalpojumus onkoloģijas jomā. Lielāka uzmanība jaunā budžeta ietvaros paredzēta arī mentālajai veselībai.
Lai ierobežotu inflācijas sekas, valdība lēma paaugstināt PVN reģistrācijas slieksni līdz 50 000 eiro. Savukārt, lai veicinātu uzņēmējdarbību un reģionos radītu jaunas darba vietas, valsts budžetā ir iekļauts papildus finansējums 70 miljonu apmērā aizdevumiem uzņēmumiem lielo investīciju projektu īstenošanai.
No nākamā gada par 43% lielāks būs atbalsts uzņēmējiem lauksaimniekiem, nodrošinot 24 miljonus eiro kredītprocentu dzēšanai. Bet par 80% vairāk kā pērn tiks nodrošināts atbalsts lauksaimniekiem ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai.
Kultūras jomā par 1,4 miljoniem eiro palielināts atbalsts programmai "Latvijas skolas soma", kas iepazīstina skolēnus ar kultūras notikumiem un procesiem. Tāpat tiks palielināts kultūras iestāžu darbinieku atalgojums - panākti papildu 3,81 miljoni eiro atalgojuma celšanai nozarē. Savukārt bērnu tiesību aizsardzības jomā no janvāra tiks izveidots Bērnu aizsardzības centrs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vietā.
Šīs valdības laikā Eiropas Komisijai iesniegts aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projekts. NEKP ir ceļa karte klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā līdz 2030.gadam visās tautsaimniecības nozarēs. Tā gala versiju Latvija iesniegs līdz nākamā gada jūnija beigām.
No nākamā gada sāks izmaksāt piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas tiem cilvēkiem, kuri devušies pensijā pēc 2012.gada. Piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, pakāpeniski tiks atjaunota, un sākot ar 2029.gadu tā tiks maksāta visiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem. Atbalstīts arī valdības priekšlikumu par 100 eiro palielināt pabalstu "mūžīgajiem bērniem". No nākamā gada būs pilnveidots arī atbalsts bērniem ar autiskā spektra traucējumiem - multiprofesionālas komandas darbs un ABA terapijas, ergoterapijas, logopēda, speciālā pedagoga nodarbības.
Lai veicinātu mājokļu pieejamību, paredzēts, ka turpmāk absolūtais minimums Latvijā būs vismaz 10 000 jaunu dzīvokļu izbūve gadā iepretim līdzšinējiem 3000.
Panākts arī braukšanas maksas atvieglojumos vairākām iedzīvotāju grupām. Tostarp papildu finansējums miljons eiro apmērā piešķirts bērniem bāreņiem braukšanai valstspilsētu sabiedriskajā transportā.
Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu par atbalsta sniegšanu pašvaldībām privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma un bērnu uzraudzības jeb auklīšu pakalpojuma iegādei, atvieglojot finansiālu slogu ģimenēm. Līdz ar to pašvaldības var pieteikties atbalstam bērnu pieskatīšanas pakalpojumam, kam kopumā ir piešķirts ES fondu finansējums 16,27 miljonu eiro apmērā.
Kā ziņots, 23.decembrī aprit pirmās 100 dienas, kopš darbu sāka Siliņas izveidotā valdība, kuras darbības deklarācijā uzsvērts, ka Latvijas lielākā vērtība ir tās cilvēki un nozīmīgākās prioritātes ir valsts drošība, cilvēku labklājība un ilgtspējīga attīstība.