Šobrīd notiek 1991. gada Barikāžu piemiņas vietas pārbūves un paplašināšanas darbi. Jūs esat šā projekta autore. Pastāstiet, kā radās ideja un kurš bija tās iniciators?
Impulss nāca no Saeimas, bet Rīgas dome, uzticot idejas realizāciju Rīgas Pieminekļu aģentūrai, vēlējās, lai tiktu sakārtota šī teritorija. Līdz šim tur bija piemineklis barikāžu dalībniekiem un bojāgājušajiem, bet betona bloki – piemiņas zīme barikāžu notikumiem – bija novietoti Jēkaba baznīcas apsīdas aizmugurē, tiem vēl nebija atrasta atbilstoša vieta. Tā kā pie pieminekļa bija brīva telpa un bloki toreiz, pirms 30 gadiem, atradās tieši uz Jēkaba ielas, tika nolemts šo teritoriju papildināt ar betona sienas fragmentu. Meklējot labāko novietojumu, kļuva skaidrs, ka jāveido vienots komplekss. Procesa gaitā kopā ar kolēģi Milānu Matoriginu izstrādājām vairākus konceptus, līdz nonācām pie lakoniska varianta, ar lielu pietāti izturoties pret esošo pieminekli, kurš 2011. gadā tika restaurēts, to iekļaujot kopējā piemiņas vietas ansamblī. Barikāžu piemiņas vietas ansamblī ir trīs galvenie elementi: esošais piemineklis – simboliski ugunskurs –, barikāžu notikumu vēsturiskie bloki, kas betona ietvarā novietoti jaunprojektētās "ielas" galā, simbolizē gan šķēršļus, gan ceļu uz brīvību, kā arī Latvijas "lauku pļava", kas apvij visu barikāžu piemiņas vietu. Bloku kārtojums saglabāts gandrīz autentisks, uzraksti saglabāti pilnībā, tos restaurējis LMA profesors Aleksejs Naumovs. Objektā izmantoti tā laika dominējošie materiāli – betons un koks.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 24. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!