Aizsardzības ministrs pauda, ka "daudz kas izšķirsies šonakt, jo ir skaidrs, ka Krievija mēģinās iegūt pārsvaru pār Ukrainu, ko neizdevās paveikt pa dienu.
Pabriks arī apliecināja, ka ukraiņi saņēmuši Latvijas nosūtīto pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu "Stinger". Ukraiņi jau to esot pārbaudījuši un tā strādājot. Ministrs gan tieši neprecizēja, vai ar Latvijas piešķirtajām raķetēm izdevies sekmīgi uzbrukt Krievijas spēkiem.
Arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš norādīja, ka karos sākuma periods ir ļoti atbildīgs, kad izšķiras kara virzības būtība, proti, vai būs ilgstošs konflikts ar spēcīgu Ukrainas pretestību, vai arī ukraiņu armija būs demoralizēta.
"Tuvākās dienas un stundas būs ļoti svarīgas, lai redzētu, kā Ukrainas aizsardzības sistēma sevi sagatavojusi valsts aizsardzībai," uzsvēra NBS komandieris.
Kalniņš gan vērsa uzmanību, ka patlaban karadarbības operācijā liela daļa ir triecieni no gaisa, tāpēc jāskatās, kā tuvākajā laikā tiks iesaistīti sauszemes spēki.
Kritiskākie punkti ir Kijeva un tas, kā krieviem veiksies Ukrainas dienvidos, norādīja Kalniņš un piebilda, ka manevru iespējas vēl ir gan Ukrainai, gan Krievijai.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons televīzijai norādīja, ka patlaban izskatās, ka Krievijas galvenais virziens ir Kijeva un ir izskanējusi arī informācija par gaidāmo desanta operāciju. Ja ukraiņiem izdosies sekmīgi uzbrukt krievu apgādes vienībām, tad situācija var mainīties.
Neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā kaimiņvalstī no dažādām pusēm ceturtdienas rītā iebrucis Krievijas karaspēks.
Ukrainas armija iesaistījusies smagās aizstāvēšanās kaujās ar agresoriem.
Eiropas Savienība (ES), ASV, Lielbritānija un citas valstis, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, draud Maskavai ar ļoti nopietnām sankcijas, kuras sola ieviest visdrīzākajā laikā.