Atšķirībā no vairākām citām valstīm Latvijas valdība pašlaik atsakās no kādu nodokļu mazināšanas, kas ir stratēģiska kļūda cenu pieauguma apstākļos, uzskata opozīcijas politiķis. Viņš norāda, ka nepieciešams samazināt vismaz PVN vai arī akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi pastarpināti palīdzētu arī citu lietu, piemēram, pārtikas un medikamentu cenu samazinājumam.
Valainis vērš uzmanību, ka Latvija ir visai negatīvā situācijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, atrodoties pirmajā trijniekā ar inflācijas pieauguma tempu. Politiķis atzīmē, ka nodokļus esot samazinājušas gan Igaunija, gan Lietuva, tāpat izteiktu nodokļu samazinājumu veikusi Polija.
Savukārt attiecībā uz citu energoresursu - šķeldu - valdība rīkojas nepareizi, nenosakot eksporta ierobežojumus, pauž politiķis. Valainis norāda, ka citas valstis līdz ar to izpērk Latvijas šķeldu, lai gan tā par atbilstošāku maksu būtu jāpārdod vietējiem uzņēmumiem.
Kā ziņots, Valaiņa ieskatā AS "Latvenergo" un Ekonomikas ministrijai ir jānodrošina taisnīgāka elektrības cenas noteikšana iedzīvotājiem biržā. Valainis pauda, ka Latvija savu saražoto elektrību biržā "Nord Pool" nododot pa mazāku naudu, savukārt, tad, kad Latvijia ir nepieciešama papildu elektrība, tad tā tiek iepirkta dārgi.
Deputāts vērsa uzmanību, ka Lietuvas enerģētikas ministrs cita starpā esot apskatījis iespējas Latvijas kaimiņvalstij pamest "Nord Pool" biržu un pievienoties Polijas biržai, lai nodrošinātu taisnīgāku elektrības cenas veidošanas mehānismu.
Kā ziņots, "Latvenergo" tirgus apskatā kompānijas Enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis norāda, ka jūlijā un augustā piedzīvoto augsto "Nord Pool" cenu ietekmē karstuma periods un ārkārtīgi dārgie fosilie resursi visā Eiropā.
Viņš pauž, ka lai arī ir piedzīvotas augstas "Nord Pool" cenas, pašos pamatos vienota birža Eiropā ir uzbūvēta tā, lai atrastu lietotājam zemāko iespējamo elektroenerģijas ražotāju piedāvājumu grozu.
Lūsis skaidro, ka jūlijā un augustā ir ļoti ierobežota hidroresursu pieejamība visā kontinentā, ieskatot Daugavu, dabā vējš samazinās, kad karstās gaisa masas ir nekustīgas, saules paneļi saražo mazāk dūmakainās karstās dienās, rekordaugsta gāzes un ogļu cena pasaulē, atomstaciju izstrādi ierobežo nepietiekama dzesēšana, pārvades jaudas mazina plānotie remontdarbi, kā arī pieaudzis pieprasījums pēc gaisa kondicionēšanas.