Sākšu ar aktuālo – Covid-19 vakcīnām. Veselības ministrijas aprēķini paredz, ka dienā pie ģimenes ārsta vakcīnas varētu saņemt 50 cilvēku. Cik tas ir reāli?
Sākotnēji bija paredzēts, ka vakcīnas varēs saņemt īpaši izveidotos punktos – vakcinācijas kabinetos. Raudzīsimies, cik raiti tur noritēs vakcinācija. Taču plāns, ka arī ģimenes ārstu praksēs dienā varēs savakcinēt 50 pacientu, īsti izpildāms nav. Mēs esam sarēķinājuši, ka viena pacienta vakcinācijai nepieciešamais laiks ir 10 līdz 15 minūšu. Līdz ar to dienā mēs varētu vakcinēt 10 pacientu, veltot tam ap divām stundām. Ņemot vērā to, ka mēs aprūpējam arī citus pacientus, tostarp akūtos, mēs nevaram visu dienu veltīt tikai vakcinācijai. Tam mēs varētu veltīt, lielākais, divas stundas. Turklāt pacientam pēc vakcīnas saņemšanas vismaz piecpadsmit minūšu vēl jāpaliek praksē, lai mēs redzētu, vai nav kādas pēcvakcīnas reakcijas. Līdz ar to reāli 50 pacientu ģimenes ārsta praksē var izvakcinēt nedēļā, nevis dienā. Vakcīnu flakonā ir desmit devu, un flakons atvērtā veidā var stāvēt, ilgākais, četras stundas, tātad viens flakons ir jāizlieto vienā vakcinēšanas reizē. Tas nozīmē, ka tas ir, lielākais, viens flakons dienā. Vakcinācijas kabinetos noteikti var izvakcinēt vairāk pacientu nekā ģimenes ārstu praksēs, jo tur nav citu pacientu aprūpes. Iespējams, ģimenes ārstu prakses varētu veltīt vienu pilnu dienu nedēļā pacientu vakcinācijai, taču arī tas būtu diezgan sarežģīti, jo mēs nevaram atteikt pieņemšanu akūtajiem pacientiem.
Daudzi cilvēki ir satraukušies, vai vakcīna būs droša, vai nebūs blakņu, ir jautājums, kā to varēja radīt tik strauji. Protams, ar savām bažām pacienti vispirms vērsīsies pie ģimenes ārstiem. Kāda ir jūsu atbilde?
Parasti jaunas vakcīnas izstrādā sešu līdz desmit gadu laikā. Jaunā vakcīna tapa desmit mēnešos. Taču vakcīnu izstrādāja zinātnieki vairākās valstīs, un šī konkurence noteikti ir veicinājusi vakcīnas drošību. Jāatgādina, ka visas jaunās vakcīnas iziet ļoti stingrus testus un pārbaudes. Mana pārliecība: vakcīna, kuru pēc visiem drošības standartiem un kritērijiem ir apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra, ir droša.
Tomēr sociālajos tīklos ļoti izplatīta ir antivakcīnu kustība. Klejo šausmu stāsti, kādu kaitējumu bērniem ir nodarījušas, piemēram, gripas vai masaliņu vakcīnas. Ko jūs kā ārste par to sakāt?
Es jau pievērsu Zāļu valsts aģentūras (ZVA) uzmanību tam, ka pacientiem ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību par vakcīnām, ne tikai pret Covid-19, bet vispār. Ģimenes ārsti savu iespēju robežās veic skaidrojošo darbu. Tomēr mans ierosinājums ir, ka ZVA vajadzētu sagatavot skaidrojošu materiālu, kurā būtu atbildēts uz pacientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem. Materiāls būtu jābalsta pētījumos un zinātniskos faktos. Ja pacientiem izskaidro nesaprotamos jautājumus, pretestība pret vakcinēšanos mazinās.
Vai esat saskārusies nevis ar šaubām, kas ir normāli, bet ar klaju vakcīnu noliegumu, kas jau ir pacienta princips?
Nē. Manā praksē pacientiem ir bijušas šaubas, mēs esam diskutējuši, bet nav bijis klajas agresijas vai nolieguma. Es redzu, ka pacientus ļoti labi var pārliecināt ar zinātniskiem argumentiem.
Neticība vakcīnām ir pieaugusi visā Eiropā. Portāls politico.eu raksta, ka antivakcīnu kampaņas dēļ, piemēram, Francijā pēdējos gados ir ļoti būtiski pieaugusi saslimšana ar masalām, kas bija teju izzudusi. Tas ir apdraudējums visai sabiedrības veselībai. Kā jūs redzat, no kurienes aug kājas šīm antivakcīnu kampaņām?
Vakcīnu pretinieki ļoti veikli izmanto svārstīgos pacientus, kuriem ir šaubas. Mēs, mediķi, tam pretī varam likt tikai zinātniskus, pierādījumos balstītus argumentus. Tādēļ ir nepieciešama valsts finansēta izglītojoša kampaņa par vakcīnu nekaitīgumu un lietderību.
Kā Covid-19 un lielais saslimušo skaits ir ietekmējis ģimenes ārstu darbu?
Mums ir ļoti pieaugusi noslodze. Darbs ir mainījies tādā ziņā, ka daudz vairāk pacientu konsultējam attālināti, pa telefonu. Tas satrauc gan daudzus pacientus, gan zināmā mērā arī ārstus, jo attālināta konsultācija tomēr ir apgrūtināta. Klātienē ārsti var redzēt pacienta izturēšanos, ir vieglāka komunikācija. Runājot pa telefonu, mums jāpievērš uzmanība katrai niansei, tādēļ attālināta konsultācija prasa vairāk laika. Ja runājam par e-darba nespējas lapu un e-recepšu izrakstīšanu, jāteic, ka pēdējās divas nedēļas E-veselības sistēma darbojās ar lieliem traucējumiem, bija dienas, kad tā vispār nestrādāja. Tas būtiski apgrūtina ārstu darbu un sarežģī dzīvi pacientiem. Ir situācijas, kad e-receptes izrakstīšana tehnisku traucējumu dēļ ir jāatliek uz nākamo dienu. Tā nav iespējams strādāt. Ar E-veselību ir lielas problēmas, un šo trīs gadu laikā, kopš tā ieviesta, situācija nav uzlabojusies.
Vai pozitīvi ir vērtējams tas, ka pašlaik Covid-19 testus var veikt bez ģimenes ārsta nosūtījuma?
Protams. Līdz šim pacientam tas bija ļoti garš ceļš, nereti mēs uzreiz e-vidē jau minēto problēmu dēļ nevarējām operatīvi izrakstīt nosūtījumu. Līdz ar to ģimenes ārsti ir atkārtoti aicinājuši Veselības ministriju šo kārtību mainīt.
Kāda ir pacientu attieksme pret Covid-19 un noteiktajiem ierobežojumiem?
Dažāda, lai gan jāteic, ka lielākā daļa ar sapratni izturas pret ierobežojumiem. Tomēr ģimenes ārstiem ir jāveic arī milzīgs skaidrojošais darbs. Mūsu asociācija ir izstrādājusi vadlīnijas ģimenes ārstu praksēm: kā organizējamas attālinātās konsultācijas, kādi jautājumi jāuzdod, kam jāpievērš uzmanība, kādos gadījumos pacienti jānosūta uz stacionāru.
Slimnīcās strādājošie ārsti teic, ka reizēm sastopas ar ar Covid-19 saslimušo pacientu neticību uzstādītajai diagnozei un pat agresiju. Vai jums ir līdzīgi novērojumi?
Ar neticību vai agresiju es neesmu saskārusies, cita lieta, ka daudzi saslimušie pacienti ir ļoti satraukti un viņiem nepieciešams ne tikai medicīnisks padoms, bet arī psiholoģisks atbalsts. Mēs katru dienu sazvanāmies ar šiem pacientiem, runājam par viņu veselības stāvokli, fiksējam izmaiņas. Pašlaik vairāk nekā jebkad nozīme ir pacientu psiholoģiskajai aprūpei.
Vai ģimenes ārsti arī daudz slimo ar Covid-19?
Šādi dati ir tikai Nacionālajam veselības dienestam. Taču mēs darām visu, lai ārstus pasargātu. Līdz ar to mēs daudz konsultējam attālināti. Ja pacientam ir elpošanas traucējumi, mēs lūdzam pirms klātienes konsultācijas veikt Covid-19 testu. Gan pacienti, gan ārsti klātienes konsultācijās ir tikai maskās, pēc katra pacienta tiek veikta virsmu dezinfekcija. Tomēr mēs nevaram pilnībā izslēgt, ka pie ģimenes ārsta uz klātienes konsultāciju atnāk Covid-19 pozitīvs pacients.
Kas notiek, ja lauku rajonos, kur ir tikai viena ģimenes ārsta prakse, tā tiek slēgta Covid-19 dēļ?
Ja ārsts ir inficēts vai ir kontaktpersona un prakse jāslēdz, tad ģimenes ārsti, kas ir karantīnā mājās, pacientus konsultē telefoniski. Ja nepieciešama klātienes konsultācija, pacientiem diemžēl jādodas uz citu praksi.
Kā šajā laikā notiek citu pacientu aprūpe? Cik pamatots ir viedoklis, ka novārtā ir pamesti tie pacienti, kas sirgst ar citām slimībām, nevis Covid-19?
Problēmas ir ar garajām rindām uz izmeklējumiem. Piemēram, pieraksti uz kuņģa izmeklējumiem ir tikai uz jūliju, uz ehokardiogrammu – uz aprīli, maiju. Citi speciālisti piemēram, aritmologi, vispār nav pieejami. Ja runā par zaļo koridoru onkoloģiskajiem pacientiem, kādreizējās desmit dienas, kuru laikā varēja tikt pie onkologa, pašlaik jau ir pagarinātas līdz 30 dienām. Apgrūtinātās izmeklējumu un speciālistu pieejamības dēļ daudziem pacientiem diemžēl rodas dažādas komplikācijas, un viņi nokļūst stacionāros.
Kāds izskatās nākamā gada budžets ģimenes ārstiem?
Pozitīvi ir tas, ka algas pieaugs par 25 procentiem. Tomēr ilggadējās sistēmas problēmas šajā krīzes brīdī parādās ļoti spilgti. Primāri tas ir ārstu un medmāsu trūkums. Tāpat finansējums ir pieaudzis tikai algām, bet ne pacientu aprūpei un prakses darbības nodrošināšanai.
Tomēr – vai finansējuma ziņā ģimenes ārstiem nākamais gads būs labāks nekā šis?
Izskatās, ka tāds pats.
Vai pacientiem pakalpojumu pieejamība nākamgad pieaugs?
Es teiktu, ka labi, ja paliks līdzšinējā līmenī.
Ko jūs sakāt par mēģinājumiem pretstatīt ārstus, kuru algām ir novirzīts finansējuma pieaugums, un pacientus, kuriem nākamgad nepieaugs pakalpojumu pieejamība?
Šīs lietas, protams, ir jāsabalansē, tomēr nevajag aizmirst: ja nebūs ārstu, kas pakalpojumus sniedz, nevarēs paaugstināt arī to pieejamību. Ko dod palielināts gultu skaits slimnīcās, ja trūkst mediķu, kas šos pacientus aprūpē? Nevar runāt par pieejamu un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, ja tās sniedzēju nav pietiekamā skaitā un ir pārstrādājušies.
Sarunu noslēdzot, ko jūs novēlat pacientiem un veselības aprūpes sistēmai nākamajā gadā?
Pacientiem un saviem kolēģiem es primāri, protams, novēlu veselību. Savukārt veselības aprūpes sistēmai es novēlu sakārtotību un caurspīdīgumu, lai tā spētu sniegt sabiedrībai to, ko mēs visi no tās sagaidām, – kvalitatīvus un savlaicīgus pakalpojumus.