Viņš norādīja, ka pāreju gribētu pabeigt līdz nākamā gada beigām, savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) vēloties pāreju pēc 2025.gada.
"Mēs tādēļ sēžamies pie galda, diskutējam un cenšamies atrast kopējo vīziju un politiski vienoties. Vides bloks ir ļoti svarīgs, jo ejam ar to ciešā sazobē," sacīja Melnis.
Valdības deklarācijā ir noteikts, ka KEM atbild par visiem klimata mērķiem, tomēr mērķi visiem ir kopēji, un tie ir ļoti cieši saistīti ar vides jomu, intervijā norādīja ministrs, uzsverot, ka "negribētu nonākt situācijā, kurā prasīs, kāpēc klimata mērķi nav sasniegti, un man būs ar pirkstu jārāda uz blakusesošo kolēģi".
Vienlaikus Melnis uzsvēra, ka ja pašreiz vides jomā ir kāda problēma, klimata un enerģētikas ministram nav pilnvaru tās risināt.
Piemēram, ministrs norādīja, ka vēja parki bez vides prasību ņemšanas vērā nekādi nevar virzīties uz priekšu, un ir izaicinājumi, pie kuriem jāstrādā.
Runājot par vairāku Latvijas vides un dabas aizsardzības organizāciju bažām par Meļņa kandidatūru ministra amatam, Melnis intervijā sacīja, ka ir ticies ar vides organizācijām.
Tiekoties ar organizācijām, ministrs vēlējies iepazīties, dzirdēt argumentus un pretenzijas. Saruna bijusi saturīga un puses esot sapratušas, ka ir kopīgie mērķi, uz kuriem ir jāvirzās.
"Protams, bija diskusija, ka varbūt mērķi nav pietiekami ambiciozi. Kādam šie mērķi var šķist nepietiekami ambiciozi, kādam tie liksies pārāk ambiciozi, bet vidusceļš un balanss ir jāatrod," sacīja Melnis.
KEM iepriekš vēstīja, ka Vides ministru padomes sanāksmē Luksemburgā starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministriem panākta vienošanās par vairākiem priekšlikumiem virzībai uz klimatneitralitāti.
Melnis intervijā sacīja, ka mērķi tiešām nozarēm ir izaicinoši. Lielākais izaicinājums ir transporta sektorā, un KEM būs jāstrādā ciešā sazobē ar Satiksmes ministriju. Tuvākajā laikā ar satiksmes ministru ir plānots pārrunāt, kā šos izaicinājumus sasniegt un īstenot kopīgos mērķus.