Latviešiem jākļūst par vadošajiem tautsaimniekiem Eiropā

Latvijā ierasti ieguvumi no ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā tiek sagaidīti teju jau nākamā gadā. Dzirdēti arī viedokļi, ka tā ir savā ziņā investīcija bez vērā ņemamas atdeves. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ekspertu aizvadītajā gadā veiktais pētījums rāda, ka tikai RTU pienesums Latvijas ekonomikā vien pērn bijis teju 700 miljoni eiro.

L. R. Daudzus gadus darbojoties RTU vadībā, man bijusi iespēja viesoties daudzu valstu augstskolās, tostarp ASV, kur augstskolu vadītāji norāda, ka katrs universitātē ieguldītais dolārs dod atpakaļ sabiedrībai astoņus līdz desmit dolārus, kas tādējādi savā ziņā ir viens no visizdevīgākajiem naudas ieguldīšanas veidiem. Mēs teju no katras valdības esam spiesti klausīties, ka Latvijā viss ir slikti un naudas nav. Pēdējos desmit gadus augstākajai izglītībai no budžeta piešķir 100 miljonus eiro un ne centu vairāk, turklāt nemaz nedomā atgriezties 2009. gada līmenī, kad šis finansējums bija virs 200 miljoniem eiro. 

Mūs visu laiku tur pusbadā, un ar šādu finansējumu runāt par reitingiem ir diezgan utopisks mērķis. 

Finansējums ir viens no faktoriem, kas nosaka universitātes vietu reitingā, jo tieši ietekmē augstskolas pētniecības kapacitāti.

Pirms pāris gadiem RTU izveidojām Zināšanu vadības centru (ZVC), kam uzdevām pēc Kanādā izmantotas metodikas aprēķināt RTU reālo pienesumu sabiedrībai un tautsaimniecībai. Mūsu gadījumā pētniecības ieguldījums rēķināts 20 gadu termiņā, kamēr pasaulē šo pienesumu rēķina 40 gadu periodā. Ņemot vērā, ka Latvija neatkarību atguva deviņdesmito gadu sākumā, aprēķini par pētniecību ir tikai par pēdējiem 30 gadiem, turklāt arī pirmajos desmit gados pēc neatkarības atgūšanas finansējums pētniecībai bija ļoti niecīgs, tāpēc arī rezultāti tajos gados bija maz pamanāmi.

Ja pienesuma rezultātus salīdzinām ar budžeta finansējumu RTU, dotācijas attiecība pret RTU pienesumu tautsaimniecībai ir 1 pret 24. Uzskatām, ka sabiedrībai ir svarīgi redzēt, ka universitāte nedarbojas kā uzņēmums, kas "ražo" produkciju tikai inženieru veidā. Mūsu pienesums ir daudzkārt lielāks.

Vēsturiski pētniecībā bijām priekšā Igaunijai, taču pēdējos 30 gados esam palikuši stipri aizmugurē, jo gan Tallinas Tehnoloģiju universitātei, gan Tartu Universitātei piešķirtā finansējuma apjoms bijis divas trīs reizes lielāks nekā RTU, lai gan ekonomiskā situācija abās valstīs bija līdzīga. Taču igauņi jau toreiz apzinājās, ka pētniecības sekmēšana ir attīstības stūrakmens.

A. Z. Šis pētījums ir pirmā praktiskā lieta, ko esam paveikuši Zināšanu vadības centrā un par ko informējam sabiedrību. Tas ir savā ziņā simboliski, jo parāda, ka RTU attīstības plānošanu un arī augstākās izglītības un zinātnes attīstību cenšamies balstīt uz reāliem datiem un pierādījumiem. Arī veidojot RTU stratēģiju, ZVC analizē gan RTU attīstību, gan Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstību, kā arī pasaules tendences. Tas mums ļauj pieņemt arī konkrētus lēmumus, kas balstīti gan padziļinātā analīzē, gan dažādos prognožu scenārijos.

Šādu pieeju izmantojam arī RTU 2021.–2025. gada darbības stratēģijas izstrādē, kurā definējam, kādi būs RTU galvenie mērķi un konkurētspējas priekšrocības šajā periodā.

Šādā veidā veiktā analīzē balstīts arī RTU lēmums no nākamā gada universitātē uzņemt studentus, paaugstinot minimālo robežu – šobrīd centralizētajam matemātikas eksāmenam pieci procenti ir pietiekams rezultāts, bet, lai potenciālais students varētu pretendēt uz studijām RTU, vajadzēs 12 procentu.

Kādēļ šāds lēmums?

A. Z. Esam izanalizējuši iemeslus, kāpēc daļa no RTU uzņemtajiem studentiem tomēr nespēj sekmīgi pabeigt studiju procesu, un secinājām, ka, ieguldot darbu un finansējumu nosacīti labākajos studentos, spēsim paaugstināt ne tikai vidējo studiju kvalitāti, bet arī panāksim, ka mācību procesu sekmīgi pabeigs lielāks studentu skaits. Jau šobrīd RTU Inženierzinātņu vidusskolas absolventiem piedāvājam individualizētas izcilības programmas un līdzīgas programmas no 2020. gada sāksim piedāvāt arī citu Latvijas skolu labākajiem audzēkņiem.

Virzāties uz augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanu?

A. Z. Pilnveidojam savu darbību, lai rezultāts būtu efektīvāks. Analīzes rezultātā saprotam virzienus, kur jāuzlabo veikums, lai sasniegtu vēl augstāku atdeves koeficientu. Diemžēl Latvijā maz sastopamas analogas augstskolu un ministriju struktūras, kas padziļināti pētītu un analizētu dažādus procesus un datus, lai nonāktu pie attīstības prognozēm un izvēlētos vislabāko rīcības variantu no vairākām alternatīvām. 

L. R. Mēs nevaram pretoties pasaules tendencēm – ja tās neņemsim vērā, paliksim "sūnu ciemā" un zaudēsim jebkādus kontaktus ar kolēģiem pasaulē, bet tik salīdzinājumā nelielai valstij kā Latvija šāds scenārijs būtu ļoti bīstams.

Nesen biju konferencē Japānā, kur tika pārrunātas pasaules tendences. Šobrīd virzāmies uz tā sauktās piektās informācijas sabiedrības veidošanu, kuras pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi un gudro pārmaiņu vadība. Nepārtrauktas gudras pārmaiņas ir jaunā normālā dzīve – tā varētu latviski definēt tendences pasaulē.

Tāpēc arī RTU turpina studiju kvalitātes uzlabošanu, taču te nav runas tikai par lekciju pasniegšanas stilu vai lektora zināšanu līmeni, bet par būtisku studiju programmas paplašināšanu, lai sekmētu studentu domāšanas un pasaules uztveres paplašināšanos.

Protams, var pārmest, ka mums ir ļoti daudz dažādu studiju programmu, taču tās tika izveidotas, ņemot vērā industrijas pieprasījumu. 

Latvijā ir daudz nozaru, turklāt katrā no tām ir vairākas specializācijas, un nereti teju katram uzņēmumam nepieciešami darbinieki ar specifiskām, konkrētām zināšanām. Darba devēji tad RTU lūdz sagatavot šādus speciālistus. Mums savukārt ir izaicinājums ar esošo finansējumu nodrošināt ļoti plašo pieprasījumu pēc konkrētas jomas speciālistiem.