Pēc Kažociņa vārdiem, varam pateikties dievam, ka Latvijai bija iespēja iestāties NATO, kas arī tika izmantota, attiecīgi pašlaik valstij ir augstas drošības garantijas.
Eksperts uzsvēra, ka uzbrukuma kādai dalībvalstij gadījumā NATO nevar atļauties nesniegt palīdzību, pretējā gadījumā organizāciju sabruktu, kas savukārt nozīmētu gan Eiropas, gan ASV ietekmes zudumu. Kažociņš atzīmēja, ka NATO ir jādemonstrē spējas tikt galā ar situāciju, jo uz to rūpīgi raugās, piemēram, Ķīna, vērtējot savas iespējas.
Runājot par Krievijas uzbrukumu Ukrainai, Kažociņš vērtēja, ka pagaidām ir pārsteidzoši, cik neprofesionāli Krievijas armija veikusi uzbrukumu. Tas novedis pie tā, ka labākie ieroči ir jau iztērēti, tāpēc Kremlis sāk rīkoties necilvēcīgi, lieto "dumjas bumbas" no lidmašīnām, kā rezultātā cieši civilie iedzīvotāji un tiek pastrādāti acīmredzami kara noziegumi.
Eksperts gan atzina, ka Krievijas vadonim Vladimiram Putinam vairs īsti nav atpakaļceļa, kā vien iet uzbrukumā Ukrainai.
Kažociņš atzina, ka tas ir nopietns jautājums, kuru sabiedrība uzdos arvien skaļāk - kāpēc NATO nenosaka lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas. Skaidrojot situāciju, Kažociņš atzina, ka tas netiek darīts, jo šāds lēmums nozīmētu faktisku iesaistīšanos karā ar Krieviju, kas savukārt nozīmētu "kaut kādu atomieroču apmaiņu", jo citu argumentu Putinam nav palicis, jo Krievijas konvencionālie bruņotie spēki ne tuvu nestāv NATO spēkiem.
NATO kodolkaru negrib, tāpēc sniedz visu citu iespējamo veidu atbalstu Ukrainai, skaidroja Kažociņš. Viņš atzīmēja, ka kara lidmašīnu nodošana Ukrainai gan ir sarežģīts process, jo ietver sevī arī apmācību, loģistiku u.tml. procesus, kas nav izdarāmi īsā laikā.
Kažociņš atzīmēja, ka Krievijai pēc nepilnu divu nedēļu kara Ukrainā pašlaik vairs nav militāro resursu, lai mēģinātu kā citādāk uzbrukt NATO. Savukārt "ieroču žvadzināšana" šīs valsts retorikā ir daļa no informatīvā kara, cenšoties vienkārši iebiedēt pārējo pasauli.