Viņš norādīja, ka, piemēram, Latvijā šā gada sākumā gada inflācija bija virs 20%, taču septembrī tā bija vien nedaudz virs 3%, kamēr gada beigās tā, visticamāk, noslīdēs zem 2%, un, lai gan šī inflācijas straujā samazināšanās ir panākums, vēl ir jāpārliecinās, ka tā atkal nesāks augt.
"Viens ir nodzīt inflāciju lejā, otrs ir pārliecināties, ka inflācija pēc tam atkal nekāps. Tāpēc ir šī piesardzība," sacīja Kazāks, runājot par to, kad ECB varētu samazināt procentu likmes.
Latvijas Bankas prezidents arī uzsvēra, ka nenoteiktība ir augsta, tostarp joprojām ir ģeopolitiskie riski, kuru dēļ, piemēram, var pieaugt enerģijas cenas.
"Inflācija tiešām būtiski nāk lejā, bet mums ir arī jāpārliecinās, ka inflācija pēc tam nesāk atkal atdzīvoties. Otrajā piegājienā to samazināt jau būtu grūtāk - likmes būtu jāceļ jau krietni augstāk. Tāpēc šajā brīdī likmes turam, un, kad būsim pārliecinājušies, ka inflācija tiešām ir uzvarēta, tad arī likmes tiks pamazām laistas lejup," teica Kazāks.
Tāpat viņš uzsvēra, ka šīs augstās nenoteiktības dēļ nespekulētu ar konkrētu termiņu, kad likmes varētu sākt samazināt.
Vienlaikus Kazāks norādīja, ka finanšu tirgi šobrīd sagaida, ka, saglabājoties esošajam makroekonomiskās izaugsmes scenārijam, proti, kad Eiropā ekonomika ir vāja, bet bez būtiskas recesijas, nākamā gada otrajā pusē varētu sākties pakāpenisks likmju samazinājums.
"Ņemot vērā augsto nenoteiktību, domāju, ka krietni labāka pieeja ir tā, kādu līdz šim ir īstenojusi ECB, proti, skatāmies uz datiem, skatāmies uz faktiem un no sēdes uz sēdi mēs šos lēmumus pieņemam," teica Latvijas Bankas prezidents.