Viņš norādīja, ka pašlaik galvenā ekonomikas problēma ir inflācija, un tā tas ir ne tikai eirozonā, bet lielākajā daļā pasaules. Turklāt tā īpaši sāpīgi skar iedzīvotājus, kuri ir mazāk turīgi. Tādēļ ar šo problēmu ir jātiek galā pēc iespējas ātrāk.
Pēc Kazāka teiktā, ņemot vērā, ka svārstības finanšu tirgos pamazām mitējas un tām nav paliekošas sistēmiskas ietekmes, ECB Padome var turpināt pakāpenisku likmju celšanu, protams, uzmanīgi vērojot, kas notiek ekonomikā, lai inflācija mazinātos un atgrieztos tuvu 2% līmenim, kas ir ECB Padomes mērķis.
"Manuprāt, tam būtu jānotiek saprātīgā laika termiņā, nevis to izstiepjot ļoti ilgi," sacīja Kazāks, piebilstot, ka, viņa redzējumā, atgriešanās tuvāk 2% inflācijai eirozonas līmenī līdz nākamā gada beigām būtu labs mērķis.
Vienlaikus gan viņš atzīmēja, ka Latvijas Bankas prognozes pašlaik liecina, ka atgriešanās pie 2% inflācijas būtu gaidāma 2025.gada otrajā pusē. "Būtu ļoti labi, ja tas notiktu ātrāk," atzīmēja Kazāks.
Tāpat Kazāks uzsvēra, ka ir jārēķinās, ka straujš procentu likmju kāpums ekonomiku ietekmē ar novēlošanos. Standarta cikls procentu likmju ietekmei uz ekonomiku ir pusotrs divi gadi.
"Mēs procentu likmes esam cēluši ļoti strauji. Atcerēsimies, ka pagājušā gada jūlijā tās tika paceltas līdz nulles līmenim no mīnus 0,5%, bet tagad tās jau ir tuvu 3%. Nav pagājis pat viens gads. Tādēļ daudz kas no likmju celšanas efekta pilnvērtīgi uz visu ekonomiku joprojām vēl nav izstrādājies. Tādēļ turpmākam likmju kāpumam vēl ir jābūt, tomēr ar laiku tas kļūs lēnāks, jo, ja iepriekš bija viens risks - pārāk augsta inflācija -, tad pie augstāka likmju līmeņa jau sāk parādīties divpusēji riski - ja likmes būs pārāk augstas, tad sabremzēšanās ekonomikā var būt spējāka, nekā tas ir nepieciešams. Manuprāt, līdz tam mēs vēl neesam nonākuši, līdz ar to zināms kāpums vēl ir nepieciešams," sacīja Latvijas Bankas prezidens.
Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka tas notiks soli pa solim, un katrā ECB Padomes monetārās politikas sēdē tiks vērtēts, kas notiek ekonomikā, kādas ir prognozes, kas notiek finanšu tirgos, kas notiek ar pamatinflācijas dinamiku.
"Pašlaik mēs redzam, ka ekonomika joprojām ir noturīga, recesijas eirozonā šogad, visdrīzāk, nebūs, darba tirgus saglabājas spēcīgs, spiediens uz algām joprojām ir ļoti augsts un atsevišķos gadījumos pat pieaugošs. Tādēļ, manuprāt, turpmāks likmju kāpums ir nepieciešams. Vienlaikus lēmumi tiks pieņemti katrā sēdē atsevišķi, izvērtējot situāciju, nevis iezīmējot garu grafiku uz priekšu, jo nenoteiktība pašlaik ir pārāk augsta," skaidroja Kazāks.
Viņš arī atzīmēja, ir tikai dabiski, ka soļa lielums kādā brīdī tiek samazināts, piemēram, kāpums varētu būt nevis par 50 bāzes punktiem, bet par 25 bāzes punktiem. "Kad tas notiks, mēs redzēsim, vērtējot situāciju tirgos. Vai uz zemāku soli būtu jāpāriet jau maija ECB Padomes sēdē? Manuprāt, visas iespējas tam ir, bet arī kāpums par 50 bāzes punktiem nav iespēja, kuru var ignorēt. Par to mēs lemsim maijā," teica Kazāks.
Tāpat viņš norādīja, ka ir iespējama situācija, kad kādā sēdē tiek nolemts likmes nepaaugstināt un iepauzēt. "Tas būs operacionāls lēmums. Bet vai šādi jārīkojas jau tagad? Manuprāt, nē, jo turpmāks likmju kāpums joprojām ir nepieciešams, lai sabremzētu inflāciju. Augsta inflācija ekonomikai un sabiedrībai ir daudz sāpīgāka lieta, nekā pašreizējais procentu likmju kāpums," skaidroja Kazāks.