Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Jaunzeme pieķertos neļāva ne atstatīt, ne rotēt

Lai noskaidrotu, cik operatīva un adekvāta bijusi VID vadības reakcija uz pēdējo skaļo korupcijas skandālu iestādē, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu intervē Agnese Margēviča.

No tā, ko līdz šim publiski esat teicis jūs, atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme, finanšu ministrs, cietušais uzņēmējs Ramoliņš, sanāk aptuveni tāda notikumu hronoloģija: 13. maijā jūsu padotie pret uzņēmēju Andri Ramoliņu ierosina nelikumīgo kriminālprocesu, jūs par to uzzināt tikai 6. jūlijā no prokuratūras. Bet tikai 23. augustā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau ierodas veikt kratīšanu abu VID darbinieku darba vietās, jūs uzzināt, ka šī lieta par nelikumīgi uzsākto kriminālprocesu tiek izmeklēta arī kontekstā ar 100 000 eiro kukuļa izspiešanu no cietušā uzņēmēja. Viss pareizi, vai jums ir vēl ko piebilst par hronoloģiju?

Tā tas arī ir, vienīgi vēl varu piebilst, ka pārbaudīju – tajā nedēļā, kad tika uzsākts šis kriminālprocess, es atrados uz slimības lapas, bet tas nemaina lietas būtību.

Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītājam Intam Štālbergam, kurš ir aizturēts šajā lietā, tas, ka jūs bijāt uz slimības lapas, nevarēja palīdzēt slēpt šī kriminālprocesa nesaskaņoto uzsākšanu? Kā vispār bijaa iespējams apiet "sešu acu principu", par kuru runā Jaunzeme, kam vajadzētu izslēgt šādu kriminālprocesu sākšanu?

Tas, ka es biju prombūtnē, absolūti neko nemaina, jo būtībā tika pārkāptas visas procedūras un apieti visi tiešie priekšnieki, arī Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vadītāja Ieva Kļava un mana vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane. Šo kārtību VID mēs radījām pēc līdzīga gadījuma 2019. gadā, kad arī līdzīgā veidā tika uzsākts kriminālprocess, apejot augstāko priekšniecību. Toreiz mēs to paši nofiksējām, tika veikta pārbaude un notika plašas rotācijas Jaunzemes kundzes vadībā. Pēc tam es sapratu, ka ir jāveido algoritma kārtība, kādā notiek materiālu aprite, kādā veidā uzsākams kriminālprocess un veicamas citas darbības. Šī kārtība tika radīta 2019. gada 26. aprīlī, tajā ir noteiktas darbības, kas jāveic izmeklētājam un viņa tiešajiem vadītājiem, reģistrējot jebkuru materiālu, lai nebūtu iespējas, ka konkrētais kriminālprocess nonāk pie konkrētā izmeklētāja. Tas viss ir detalizēti atrunāts uz vairākām lapaspusēm, tai skaitā shematiski norādīts, kad katra darbība ir jāveic. Šajā gadījumā, par kuru mēs runājam, ir tā, ka pārkāpts ir pilnīgi viss – tiešā vadība netika informēta, tātad es, mana vietniece un arī izmeklēšanas daļas vadītāja, kurai kā nodaļas vadītājs tieši ir pakļauts arī Intars Štālbergs. 

Sanāk, ka pie negodprātīga nolūka šī kārtība tomēr ir apejama.

Te man ir jāpaskaidro, ka katru gadu VID tiek sākti ne mazāk kā 700 kriminālprocesu, šogad vien ir uzsākti jau vairāk nekā 500 kriminālprocesu, un tas skaitlis ir ļoti liels – tie nav septiņi vai 17 kriminālprocesi, kam varētu izsekot līdzi. Šis kriminālprocess, par kuru mēs runājam, 13. maijā tika uzsākts, apejot visu vadību. Vecākais izmeklētājs Valts Grundmanis vienkārši uzrakstīja ziņojumu savam tiešajam vadītājam, un tālāk jau sekoja vīza no tiešā vadītāja (Štālberga) uzsākt kriminālprocesu. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums, tika pārkāpta visa kārtība par kriminālprocesa uzsākšanu un resorisko pārbaužu sākšanu.

Vai šajā kontroles sistēmā tomēr nav iebūvēts trauksmes zvana mehānisms? Ja reiz darbinieki ir nolēmuši apiet kārtību, kurā brīdī to ir iespējams izķert? Agrā stadijā taču iesaistās prokuratūra kā kriminālprocesu uzraugošā iestāde.

Tad arī šis zvans noskanēja – mūsu iekšējā kārtība ir tāda, ka prokuratūra mēneša laikā no kriminālprocesa uzsākšanas visus kriminālprocesus ņem uz pārbaudi, un tad arī uzraugošais prokurors konstatēja, ka lietas izmeklēšanā nav veiktas nekādas procesuālās darbības. Ja būtu veiktas kādas procesuālās darbības, tad tiešā vadība būtu zinājusi. Uzraugošais prokurors Ņikita Sinkevičs arī momentā konstatēja, ka ir pārkāpta VID iekšējā kārtība, par kuru arī prokuratūra ir informēta.

Ja kriminālprocesā būtu veiktas kādas procesuālās darbības, būtu jāiesaista papildu resursi, atbalsts un tad plašāks loks par šī kriminālprocesa esamību momentā uzzinātu?

Jā, tad momentā tas būtu zināms. 

Par ko liek aizdomāties tas, ka mēnesi, pat vairāk kopš kriminālprocesa uzsākšanas nav veiktas nekādas procesuālās darbības? Respektīvi, vai 6. jūlijā, kad jūs to apspriedāt prokuratūrā, jums jau radās aizdomas, ka kriminālprocess ir ierosināts ar noteiktu noziedzīgu mērķi? Bija aizdomas, ka šo kriminālprocesu kāds pasūtījis vai vienkārši, ka padotais pārkāpis procedūru?

Darbā es atgriezos 4. jūlijā, un jau 5. jūlijā mēs tikām uzaicināti nākamajā dienā ierasties Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā pie virsprokurores Gitas Biezumas. Ieradāmies es, mana vietniece Prusaka-Brinkmane, Štālbergs un Grundmanis. Saruna ilga vairāk nekā stundu, tā bija pietiekami skarba, vispirms bija jāsaprot, kas ir noticis, es, ja godīgi, no paša sākuma nespēju noticēt, ka tas tā ir izdarīts, bet, jau detalizētāk iepazīstoties ar resoriskās pārbaudes un kriminālprocesa materiāliem, sapratu, ka ir noticis ļoti rupjš pārkāpums, par ko arī uzdevu jautājumus abiem – gan procesa virzītājam, gan arī uzraugošajam priekšniekam (Grundmanim un Štālbergam).

Kā Štālbergs un Grundmanis skaidroja šo rīcību?

Nu, tās atbildes bija ļoti nepārliecinošas. Viņi skaidroja, ka nav zinājuši iekšējo kārtību, ka nav ar to detalizēti iepazinušies, kaut gan katrs izmeklētājs, tiešais vadītājs utt. ir iepazīstināts ar šo kārtību un apliecinājis to ar parakstu. Skaidrojumi bija nesaprotami un pilnīgi nepārliecinoši, un tas tiešām lika aizdomāties, ka kaut kas nav kārtībā. Es nenoticēju, ka tā ir muļķība. Tika norādīts, ka tā ir neuzmanība, varbūt nolaidība, paviršība, bet, tā kā šāds līdzīgs, ne tik rupjš un smags, bet līdzīgs gadījums jau bija bijis 2019. gadā, sapratu, ka kaut kas nav kārtībā.

Ar cik plašām aizdomām uz to visu skatījās prokuratūra? Jo tas, ka tikāt uzaicināti gan jūs ar vietnieci, gan abi vainīgie, kriminālprocesu uzsākušie, vismaz man liek domāt, ka prokuratūra uz to vēl skatījās kā uz procedūras pārkāpumu, nevis potenciālu noziedzīgu nolūku. Vai man ir maldīgs priekšstats?

Jūs traktējat pareizi, un, kā jau es teicu, tikai vairāk nekā stundu ilgās sarunas gaitā, pieprasot paskaidrojumus no izmeklētāja un tiešā vadītāja, sapratām, ka kriminālprocess ir uzsākts nepamatoti. Teiksim tā, resoriskās pārbaudes ietvaros bija ienākusi informācija par iespējamām aplokšņu algām Ramoliņa uzņēmumā, un šādas sūdzības no visām pusēm un par daudziem mums nāk regulāri un daudz, mēs tās visas pārbaudām. Man tiek rakstīts ziņojums, tālāk jau šis ziņojums nonāk Analītiskajā daļā, kas izvērtē, vai pietiek informācijas, tiek pieaicināti arī operatīvie darbinieki, ja cilvēks ir gatavs sniegt papildu informāciju, viņš tiek uzaicināts klātienē vai pie viņa piebrauc klāt. Šo kārtību, kā ir jārīkojas, zina katrs izmeklētājs. 

Sarunas gaitā prokuratūrā Grundmanis un Štālbergs vēl aizstāvēja šī kriminālprocesa pamatotību?

Jā, tieši tā. 

Kas sekoja pēc šīs 6. jūlija sanāksmes prokuratūrā – jūs jau bijāt pārliecinājušies, ka kriminālprocess ir nelikumīgs, vai notika kāda padziļināta pārbaude?

Štālbergs apgalvoja, ka šis nav vienīgais gadījums, kad viņš vienpersoniski ir vīzējis kriminālprocesu uzsākšanu. Es to nolēmu nekavējoties pārbaudīt. Izejot no prokuratūras ēkas, momentā sazinājos ar Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju Aigaru Prusaku, informēju viņu par šo situāciju. Jau atgriežoties VID, vēlreiz pārrunājām šo situāciju ar manu vietnieci Prusaku-Brinkmani un nolēmām vēlreiz pārbaudīt šos gadījumus, kurus minēja Štālbergs, – vai tie atbilst patiesībai vai ne. Tad par šo situāciju informēju ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Jau 7. jūlijā tika veikta pārbaude, un Štālberga apgalvotais, ka bijuši citi vienpersoniski vīzēti kriminālprocesi, izrādījās nepatiesība, šādu materiālu, kur nebūtu manas, Prusakas Brinkmanes un Izmeklēšanas daļas vadītājas Kļavas vīzas, nebija. 7. jūlijā turpināju komunicēt ar virsprokurori Biezumu par šo situāciju, detalizēti informēju par to, ko esam pārbaudījuši, un gaidījām prokurora iesniegumu par šiem pārkāpumiem, par ko jau bijām vienojušies, ka tāds tiks rakstīts.

Biezumas kundze informēja, ka tas var prasīt nedēļu vai divas, līdz ar to es nolēmu rīkoties pats. Un jau 8. jūlijā tika izdotas divas manas vīzas, divi mani uzdevumi: sākt pārbaudi par visiem kriminālprocesiem, kas uzsākti laikā no 2018. gada līdz 2022. gada 6. jūlijam – vai ir vēl kādi līdzīgi gadījumi –, un otra vīza par resorisko pārbaužu veikšanu – vai tās atbilst iekšējai kārtībai, arī par šo laika posmu. Tāpat 8. jūlijā uzdevu sagatavot ziņojumu par dienesta pārbaudes un disciplinārlietas uzsākšanu par šo pārkāpumu, kas līdz tās dienas pulksten 20 vakarā arī tika sagatavots. Par to informēju Jaunzemi, bet, tā kā bija piektdienas vakars, viņa lūdza, lai to iesniedzu pirmdien Personālvadības pārvaldē disciplinārlietas uzsākšanai.

Es gribu precizēt, vai mēs runājam par nelikumīgi uzsāktu kriminālprocesu, nepamatoti uzsāktu kriminālprocesu, kriminālprocesu, kas uzsākts, apejot VID iekšējo procedūru, vai par safabricētu kriminālprocesu?

Kā jau es teicu, resoriskās pārbaudes ietvaros bija iegūta informācija no kāda bijušā attiecīgā uzņēmuma darbinieka, ka notikusi aplokšņu algu izmaksa. Savukārt kriminālprocess tika uzsākts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tas, ka ir apieta kārtība, neapšaubāmi norāda, ka izdarīta virkne pārkāpumu, bet prokuratūra arī izbeidza šo kriminālprocesu, tā ka tas jau skaidri norāda. Prokuratūra šo kriminālprocesu izbeidza 21. jūlijā, un prokurora ziņojums ar detalizētiem pārkāpumiem arī bija sastādīts 21. jūlijā. Materiāls kā tāds ir atdots atpakaļ VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei resoriskās pārbaudes veikšanai. 

Tam, ka kriminālprocess skar lielu nodokļu maksātāju, bija kāda loma? Vai tam vispār tiek pievērsta uzmanība šādos gadījumos?

Jā, arī uz šo apstākli es Jaunzemes kundzei norādīju – ka nepamatoti uzsākts kriminālprocess pret vienu no lielākajiem nodokļu maksātājiem. Mēs to visu viņai norādījām, bet nekāda rīcība nesekoja. 

Viņas pozīcija bija "gaidām, ko izlems prokuratūra"?

Viņas pozīcija bija nekāda. Arī kad tika saņemts prokurora iesniegums, nekāda reakcija nesekoja. 

Pirms jautāju par Jaunzemes reakciju uz visu šo informāciju, gribu vēl pajautāt par šiem Štālberga apgalvojumiem, ka viņš jau iepriekš vienpersoniski vīzējis kriminālprocesu uzsākšanu, kas, kā jūs sakāt, izrādījās nepatiesība. Man to gribas interpretēt kā viņa mēģinājumu piezemēt notikušā apmērus, apgalvojot jums un prokuratūrai, ka šī viņa rīcība ar Ramoliņa kriminālprocesu ir bijusi varbūt nepareiza, nelikumīga, bet ierasta prakse, līdz ar to nevajag uz to tik ļoti saasināt uzmanību. Es pamatoti spriežu?

Jā. Jā, jā, jā.

Bet viņam tas neizdevās. Labi, bet kā uz šo informāciju reaģēja Jaunzeme – vai viņai bija daudz jautājumu, kā viņa uz šo visu reaģēja?

13. jūlijā es un mana vietniece tikām uzaicināti pie Jaunzemes kundzes atskaitīties par šo situāciju. Ieradāmies, noziņojām, es norādīju uz situācijas nopietnību, atgādinot, ka jau iepriekš ir bijis līdzīgs gadījums, un lūdzām abas personas (Grundmani un Štālbergu) uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādināt no darba pienākumu pildīšanas. Nu, jāsaka tā, ka biju pārsteigts, kad Jaunzemes kundze pateica skaidri un nepārprotami, ka par iekšējo noteikumu pārkāpšanu neviena persona atstādināta netiks. Uz to es norādīju vēlreiz, ka iepriekš jau ir bijis līdzīgs gadījums, kam sekoja plašas rotācijas, un lūdzu abas personas rotēt, uz to arī saņēmu negatīvu atbildi no Jaunzemes kundzes. Paskaidroju viņai arī to, ka būs prokurora iesniegums par šo situāciju, nu, tas arī viņas viedokli nemainīja, un jau 21. jūlijā bija prokurora iesniegums, kas bija personīgi adresēts Jaunzemes kundzei, tajā bija norādīti visi šie pārkāpumi, bija norādīts, ka ir notikusi dokumentu falsifikācija. Neskatoties uz to, no Jaunzemes kundzes puses nesekoja nekāda rīcība par šo personu atstādināšanu vai rotēšanu, viņiem ļāva strādāt vēl pusotru mēnesi.

Mans viedoklis ir tāds – ja personas būtu atstādinātas jau pēc manas vizītes pie Jaunzemes 13. jūlijā vai kaut vai pēc prokurora iesnieguma 21. jūlijā, iespējams, šis noziegums nebūtu noticis. Katrā ziņā viennozīmīgi varu teikt, ka šie riski, kas saistīti ar VID reputācijas graušanu, nebūtu tik dramatiski. Tik (uzsver) dramatiski. 

Jums ir izskaidrojums šādai Jaunzemes rīcībai? Man prātā nāk maigākā versija, kurā Jaunzeme uzvedas kā burta kalps, neizprot situācijas kontekstu un uzskata – galvenais, lai iestādes nesmukums neiziet uz āru, bet ne pēc procedūras uzsākto kriminālprocesu vienkārši izbeigs. Otra, smagākā versija – ka Jaunzeme bija informēta par ārējo ietekmi uz šīm VID amatpersonām, par politiski pasūtīto kriminālprocesu, par ko publiski norāda uzņēmējs Ramoliņš, un viņa aizsargāja šīs abas amatpersonas. 

Nu, šādus apgalvojumus izteikt es neņemšos, bet katrā gadījumā dīvaini likās tas, ka, kā jau teicu, es viņai vairākkārt atgādināju, ka šāds gadījums jau ir bijis 2019. gadā un Jaunzemes kundze personīgi rotēja virkni personu pēc situācijas konstatēšanas, piedalījās visos procesos. Tātad iepriekš viņas darbība līdzīgā situācijā bija pilnīgi savādāka. Tagad, neskatoties uz to, ka mēs ar Kristīni [Prusaku-Brinkmani] vairākkārtīgi norādījām uz šo pārkāpumu smagumu, šāda rīcība nesekoja. 

Cik atklāta bija jūsu saruna ar Jaunzemi? Vai tā skāra tikai faktus par procedūras pārkāpumiem, uzsākot šo kriminālprocesu, vai jūs apspriedāt arī bažas, ka šis ir tas, ko tautā dēvē par "pasūtījuma kriminālprocesu"?

Nē, tādas sarunas nebija.

Respektīvi, saruna ar Jaunzemi bija piezemēti par procedūras pārkāpumiem?

Nu, mēs atklāti norādījām uz šī pārkāpuma smagumu katrā gadījumā.

Bet ir taču skaidrs, ka šis pārkāpums kriminālprocesa uzsākšanā ir veikts ar konkrētu nolūku, nevis paviršības dēļ?

Katrā gadījumā mēs abi ar vietnieci norādījām uz to, ka šie abi cilvēki (Štālbergs un Grundmanis) ir pietiekami pieredzējuši un tā nav kļūda, neuzmanība vai nolaidība, ka tur apakšā ir kaut kas vairāk, kas ir jāpārbauda disciplinārlietas ietvaros.

Kāds jums radās iespaids – Jaunzeme, kura taču ir ļoti pieredzējusi ierēdne, saprata, par ko ir runa, vai viņa tiešām to piezemēti uztvēra kā maznozīmīgu pārkāpumu? Viņa uzdeva papildjautājumus? Kāda bija viņas reakcija?

Nu neapšaubāmi viņa saprata. Tā saruna bija pietiekami ilga, manuprāt, stundu ilga, mēs viņai visu detalizēti izskaidrojām, man nav saprotama viņas rīcība. Vēl jo vairāk, ja viņa nenoticēja manam un Kristīnes (Prusakas-Brinkmanes) stāstam par šī pārkāpuma rupjumu un smagumu, tad pēc prokurora iesnieguma tāpat nekāda darbība nesekoja. 

Un tad tālāk jau Grundmanis un Štālbergs neierobežoti turpināja strādāt, līdz, tikai pateicoties KNAB kratīšanām, VID uzzināja, ka šī kriminālprocesa uzsākšanas apstākļi tiek izmeklēti paralēli arī korupcijas lietā par 100 000 eiro kukuļa izspiešanu no cietušā uzņēmēja?

Jā, 23. augustā VID ieradās KNAB amatpersonas, un tas mums bija pārsteigums un ļoti nepatīkamas sajūtas, kad viņi informēja par kratīšanu pie diviem mūsu darbiniekiem (Grundmaņa un Štālberga).

Jaunzemes attieksme pret šo lietu šajā brīdī pēc KNAB kratīšanām mainījās?

Es uzreiz informēju Jaunzemes kundzi, un, nepateikšu, kurā dienā, kad satiku viņu dienesta ēdnīcā, mēs šo situāciju pārrunājām vēlreiz, un es viņai teicu, ka mums vajadzētu iet ārā ar savu paziņojumu medijiem, pateikt, ko mēs esam šajā situācijā darījuši un kāda ir bijusi mūsu reakcija uz notikumiem. Uz to man Jaunzemes kundze teica, ka nekādas intervijas nebūs. 

Respektīvi, viņa aizliedza jums sniegt intervijas vai pateica, ka pati arī par to sabiedrībai neko neskaidros?

Es teicu, ka vajadzētu iet ar šādu paziņojumu, uz to viņa man skaidri un gaiši pateica, ka nekādu interviju nebūs. Un tieši tā arī mūsu saruna beidzās.

Kāda šobrīd ir atmosfēra VID? Jaunzemes kundze un jūs esat atstādināti, valdība ir iecēlusi ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju Indru Kārkliņu, cik saprotu, jūs noteikti atbildat uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas jautājumiem. Jaunzemes kundze ir kareivīgi noskaņota, nolīgusi advokātu, tiesāšoties. Kā jūs uztverat savu atstatīšanu?

Es sniedzu paskaidrojumus, esmu gatavs sadarboties un nekādus šķēršļus disciplinārlietas izmeklēšanai nelikšu, paskaidrojumu jau iesniedzu un lēmumu par atstādināšanu neapstrīdēšu, jo atbildība ir jāuzņemas. Bet no Jaunzemes kundzes puses, jāatzīst, ir noklusēti būtiski fakti, tāpēc arī šī mana atstādināšana, iespējams, ir notikusi. Kā jau teicu, esmu izdarījis visu šajā situācijā iespējamo, bet Jaunzemes kundzes paziņojumi medijos, tas, kā viņa vēršas pret mani… Es tiešām līdz šim domāju, ka mēs esam komanda, kā to vienmēr apgalvoja Jaunzemes kundze, bet tagad saprotu, ka Nodokļu un muitas policijas pārvaldes panākumi un uzvaras ir Jaunzemes kundzes panākumi un uzvaras, bet pārvaldes problēmas – tās ir manējās. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē