Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +25 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 23. jūlijs
Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

FM: Ekonomikas izaugsme nākamgad varētu būt tuvu 2,5%

Ekonomikas izaugsme, kas Latvijā šogad ir apstājusies, nākamgad atkal varētu atjaunoties un būt tuvu Finanšu ministrijas (FM) jūnija sākumā prognozētajiem 2,5%, jaunākos iekšzemes kopprodukta (IKP) datus komentēja FM pārstāvji.

FM ieskatā to veicinās gan eirozonas izaugsmes dubultošanās no šim gadam prognozētajiem 0,6% līdz 1,2% nākamgad pēc Eiropas Komisijas prognozēm, gan cenu stabilizēšanās un augošā iedzīvotāju pirktspēja, gan joprojām augstais sagaidāmais investīciju līmenis, tajā skaitā turpinoties Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju projektu realizācijai.

Jau ziņots, ka Latvijas IKP trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistika pārvaldes jaunākie dati. 

Ekonomikas lejupslīdi gada laikā noteicis galvenokārt krītošais ārējais pieprasījums un privātā patēriņa mazināšanās iekšzemē, krītoties iedzīvotāju pirktspējai. Tomēr FM uzsver, ka pret iepriekšējo ceturksni jau ir vērojama zināma situācijas uzlabošanās, un IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem bijis par 0,2% lielāks nekā šā gada otrajā ceturksnī.

Nozaru griezumā lielākā negatīvā ietekme gada laikā bijusi apstrādes rūpniecības un transporta nozaru kritumam attiecīgi par 6,3% un 9,8%, un abas šīs nozares ietekmējusi ārējā pieprasījuma mazināšanās, vājinoties ekonomikas izaugsmei Latvijas galvenajos eksporta tirgos un ED kopumā, skaidro FM pārstāvji. 

Tāpat sarukuši tirdzniecības nozares apjomi, ko cita starpā ietekmējusi iedzīvotāju pirktspējas vājināšanās, cenu pieaugumam pēdējos gados kopumā pārsniedzot ienākumu pieaugumu. Vienlaikus FM norāda, ka tirdzniecību ietekmē arī pievilcīgākas noguldījumu iespējas, līdz ar procentu likmju pieaugumu palielinoties arī depozītu un citu ieguldījumu procentu likmēm. 

Būtiska negatīva ietekme bijusi arī laika apstākļiem, kas samazinājuši lauksaimniecības un mežsaimniecības apjomus, nozarei kopumā krītoties par 10,7%. FM piemin arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozari, kas pēc ļoti spēcīga pieauguma jau kopš 2021.gada, pagājušajā ceturksnī pirmoreiz piedzīvojusi kritumu, ko tāpat var būt skāris ārējā pieprasījuma samazinājums.

Savukārt no pozitīvās puses, joprojām ļoti spēcīgi pieaugumi saglabājas būvniecības nozarē, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni palielinājusies par 16,1%, un labi pieaugumi bijuši arī visās ar publisko sektoru saistītajās nozarēs, tajā skaitā izglītībā un veselības aprūpē. 

Kopumā publiskais patēriņš šā gada trešajā ceturksnī audzis par 7,7%, un, no IKP izlietojuma puses raugoties, arī bijis viens no galvenajiem izaugsmes veicinātājiem. Mēreni palielinājušies arī investīciju apjomi (plus 3,1%), kamēr eksporta kritums (mīnus 11,8%) pārsniedzis importa samazinājumu (mīnus 8,3%), un ārējās tirdzniecības devums Latvijas ekonomikā bijis negatīvs. Tāpat par 1,3% trešajā ceturksnī ir samazinājies privātais patēriņš.

Gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā Latvijas ekonomika ir samazinājusies par 0,6%, un FM atzīmē, ka lejupslīde, tajā skaitā vēl straujākos tempos nekā Latvijā, pašlaik ir raksturīga visām reģiona valstīm, tostarp tuvākajām kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai, kur IKP gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājies attiecīgi par 3,5% un 0,5%. Arī Zviedrijā, Somijā un Polijā IKP šogad samazinās, un jaunākie dati rāda, ka kritumi trešajā ceturksnī fiksēti arī eirozonas lielākajās ekonomikās Vācijā un Francijā.

FM skaidro, ka izaugsmes kritums pēdējos ceturkšņos saistīts galvenokārt ar procentlikmju straujo pieaugumu, centrālajām bankām cenšoties ierobežot cenu kāpumu, un jaunākie dati rāda, ka tas arī varētu būt izdevies. Inflācija eirozonā novembrī noslīdējusi līdz 2,4%, krītoties straujāk par ekspertu prognozēto, un strauji pietuvojoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajam vēlamajam inflācijas līmenim, kas ir 2%. 

Tirgus dalībnieki jau sagaida procentu likmju samazinājumu par 1,15 procentpunktiem nākamā gada laikā, kur pirmais likmju pazeminājums tiek prognozēts jau aprīlī. FM skaidro, ka tas uzlabo gan eirozonas, gan Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas, līdzīgi kā jau kopš gada vidus vērojamā strādājošo iedzīvotāju pirktspējas atjaunošanās, algu pieauguma tempiem atkal sākot pārsniegt cenu pieaugumu. 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē