Eksperts: Ģimenes ārstu ieguldījumam kopējā veselības aprūpē vajadzētu būt ap 80%

Cik lielā mērā jūs esat informēts par to, kā darbojas Latvijas veselības aprūpes sistēma? Ko vēlaties ieteikt mūsu valsts nozares speciālistiem?

Lai arī Latviju apmeklēju pirmoreiz, zinu, ka jūsu veselības aprūpes sistēma neatšķiras no Portugāles vai vairākuma citu Eiropas Savienības valstu sistēmas. Šī iemesla dēļ nekļūdīšos, ja teikšu, ka valsts finansējums jūsu veselības aprūpes sistēmai nespēj nosegt visas iedzīvotāju vajadzības un ka viņiem šī iemesla dēļ nākas izmantot vai nu savus, vai arī apdrošināšanas līdzekļus.

Savukārt tās lietas, par kurām vēlos šeit runāt (tikšanās laikā ar Saeimas veselības apakškomisiju – A. S.), ir saistītas ar veselības aprūpi, kas vērsta uz rezultātu (value based healthcare). Manuprāt, tā ir iespēja Latvijai un arī citām valstīm, kuras vēlas padarīt savu veselības aprūpes sistēmu mūsdienīgu un iespējami pietuvinātu iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām, tajā pašā laikā nodrošinot arī šīs sistēmas finansiālo ilgtspējību. Uz rezultātu vērstas veselības aprūpes pamatā ir tieši pacientu vajadzības, un princips, ka visi sistēmas dalībnieki – slimnīcas, medikamentu ražotāji, citas veselības aprūpes organizācijas – raugās uz pacientu vajadzībām un savstarpēji organizē savu darbību tā, lai nodrošinātu pacientiem iespējami labāko aprūpi. 

Šāda pieeja savukārt ļauj īstenot arī iespējami labākās investīcijas, un no tās izriet pirmais padoms – investīcijām veselības aprūpē ir jābūt iespējami labākām un racionālākām, līdzekļus nedrīkst vienkārši izšķiest. Tas attiecas ne tikai uz iepirkumiem, bet arī uz visa veida veselības aprūpes iestāžu darba organizēšanu, kombinējot un koordinējot, piemēram, lielu slimnīcu un nelielu klīniku darbu.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš ģimenes ārstiem, kuri ir visas veselības aprūpes sistēmas pamats un kuru ieguldījumam kopējā veselības aprūpē ideālajā variantā vajadzētu būt ap 80%.

Tieši ģimenes ārsti ir tie medicīnas darbinieki, kuri visvairāk komunicē ar pacientiem, kuri vislabāk zina pacientu vajadzības, un viņi arī ir tie, kuriem pacienti uzticas visvairāk. Tā ka ģimenes ārstu institūts ir ne tikai ekonomiski pats efektīvākais ceļš pacientu veselības nodrošināšanai, bet arī tie cilvēki, ap kuriem tiek organizēta uz pacientu vajadzībām orientēta jeb uz rezultātu vērsta veselības aprūpe. Dažādi speciālisti pacientu redz tikai tad, kad šis cilvēks nonāk pie viņiem, savukārt ģimenes ārsts pacientu redz visu laiku, pārzina viņa veselības kopainu un organizē katra konkrēta cilvēka veselības aprūpes plānu ilgākam laika posmam.

Kuri ir tie rādītāji, kas ļauj secināt – jā, tas darbojas, tas ir efektīvi? Statistika, kas ļauj sasaistīt uz rezultātu vērstas veselības aprūpes ieviešanu ar konkrētiem rezultātiem?

Uz rezultātu vērsta veselības aprūpe noved pie uzlabojumiem uzreiz vismaz trijos virzienos, kurus tad attiecīgi arī ir nepieciešams izvērtēt. Pirmais ir tieši medicīnas iestāžu, slimnīcu darba labāki rezultāti. Ja vēlaties – labāks ārstēšanas iznākums un lielāka pacientu apmierinātība ar šo iestāžu darbu. Otrs būtisks faktors ir perspektīvu sniegšana pacientiem. Neviens nevēlas regulāri pavadīt laiku slimnīcās, ikviens vēlas būt vesels un savās mājās, būt kopā ar ģimeni, darīt to, ko pats cilvēks uzskata par vajadzīgu. Ja veselības aprūpes sistēma strādā tā, ka šādas iespējas cilvēkiem tiek nodrošinātas visa viņu mūža garumā, ja cilvēki zina, ka viņi var dzīvot pilnvērtīgu un ilgu dzīvi, pat pastāvot kaut kādām veselības problēmām, tas nozīmē, ka viņi izmanto uz rezultātu vērstu veselības aprūpi. Trešais svarīgais rādītājs, protams, ir sistēmas finansiālā ilgtspējība. Tiek panākti aizvien labāki rezultāti, izmantojot vienu un to pašu līdzekļu daudzumu. Ir pat iespējams, ka ar laiku uz rezultātu vērstas veselības aprūpes uzturēšanai jātērē mazāk līdzekļu nekā iepriekš. Vienreiz izveidota, šāda sistēma funkcionē kā labi ieeļļots mehānisms.