Atvērtie dati, atvērto datu revolūcija – kas īsti slēpjas aiz šiem jēdzieniem?
Sākšu ar to, ka kopumā 23 gadus esmu aizvadījis korporācijā IBM, tā arī šobrīd ir mana darbavieta un es strādāju pie datu pārvaldības jautājumiem, tajā skaitā sadarbojos ar daudzu pasaules valstu valdībām attīstīt atvērto datu (open data) un gudro pilsētu (smart cities) koncepcijas. Tās ir divas savstarpēji cieši saistītas lietas, jo atvērtos datus – ikvienam interesentam brīvi un bez maksas pieejamu dažādu valsts iestāžu vai organizāciju rīcībā esošu informāciju, datubāzes, kam nav nekādu izmantošanas ierobežojumu, – ir iespējams plaši pielietot, attīstot gudrās pilsētas. Protams, tas ir tikai viens no daudzajiem iespējamajiem šo datu pielietošanas veidiem.
Personiski es uzskatu, ka atvērtie dati ir viena no interesantākajām un apkārtējo vidi mainošākajām tehnoloģijām, kāda jebkad ir tikusi ieviesta datu pārvaldībā.
Pārliecinošā vairākumā gadījumā visas informācijas tehnoloģiju revolūcijas laikā pieeja datiem vienmēr bijusi ierobežota.
Valdības un organizācijas ir vākušas un apkopojušas visdažādākos datus vairāku desmitgažu garumā, vienlaikus nekad reāli neuzskatot, ka arī publikai, plašam cilvēku lokam, šī informācija varētu būt interesanta vai nepieciešama. Piekļūšana informācijai, kas ir sabiedriski nozīmīga un nesatur nekādus valsts noslēpumus vai personiskos datus, ir bijusi iespējama tikai par maksu vai ar īpašām atļaujām. Atvērto datu revolūcija sākās tikai 2009. gadā, kad pirmoreiz cilvēces vēsturē valdības atļāva bezmaksas pieeju lielai daļai tās informācijas, ko tās vāc par sabiedrību, apkārtējo vidi un vēl citām jomām, neizvirzot nekādas papildu prasības interesentiem. Lai arī runa ir tikai par tiem datiem, kas nesatur sensitīvu informāciju, arī tas ir grandiozs informācijas apjoms, un šāda pieeja ir kļuvusi par ekonomisko attīstību virzošu faktoru visā pasaulē, tā veicina visdažādākā veida radošumu, inovācijas un arī demokrātiju.
Ievērojama daļa dažādu datu, kuri nav sensitīvi un kuriem nešaubīgi atrastos praktisks pielietojums, joprojām ir lielo informācijas tehnoloģiju korporāciju īpašums, un daudzas no tām nebūt nesteidzas bez maksas dalīties ar šiem datiem. Kā šis fakts sader kopā ar atvērto datu revolūciju?
Jā, šāds fakts pastāv, un joprojām ir nepieciešams ieviest vairākas būtiskas izmaiņas mūsu ikdienas kultūrā, attieksmē pret datu pieejamību. Viens no iemesliem, kamdēļ es tieši atvērtos datus uzskatu par ļoti interesantu tēmu, ir jau pieminētā valdības nostāja, kas ilgu laiku atļāva datiem labākajā gadījumā tikai ierobežotu piekļuvi, uzskatīja šos datus par savu īpašumu, ar kuru nav nepieciešams dalīties. Atvērto datu revolūcijai ļāva sākties valdības attieksmes maiņa pret informāciju, un tās bija kulturālas, nevis tehnoloģiskas pārmaiņas. Ja raugās no tehnoloģiskā viedokļa, tad atvērtajos datos nav pilnībā nekā revolucionāra, tie nav jauna vai revolucionāra tehnoloģija, jo publisko datu apkopošanai tiek izmantoti risinājumi, kas izstrādāti pirms vairākām desmitgadēm, būtībā tie ir viena no vecākajām informācijas tehnoloģijām.
Tātad runa nav par tehnoloģijām, runa ir par kultūru, attieksmi pret kopējo vērtību (shared value) un sabiedrības interesēm. To saprot arī daudzas lielās kompānijas, kuras uzskata atklātību un caurspīdīgumu par šādu kopējo vērtību un attiecīgi ne tikai padara savus datus atvērtus publikai, bet arī finansiāli atbalsta tādus pasākumus kā hakatoni, sponsorē dažādas inovācijas. Šādu stratēģiju izvēlas ne tikai tieši informācijas tehnoloģiju kompānijas, bet arī vairāki lieli telekomunikāciju uzņēmumi un pat atsevišķas bankas. Tomēr tas brīdis, kad šāda pieeja kļūs vispārēja, kad visas privātās kompānijas padarīs savus datus atvērtus, šobrīd vēl ir ļoti tālu, tas kļūs iespējams tikai pēc tam, kad sabiedrībā kopumā būs mainījusies attieksme, kad būs notikušas vērienīgas kulturālās izmaiņas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 10. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!