"Temps, kādā sankcijas iedarbosies, būs diezgan lēns. Nav tā, ka ieslēdzam slēdzi un situācija uzreiz izmainās," uzsvēra eksperts.
Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka sankcijas strādā, jo tās samazina Krievijas pieeju ārvalstu finansējumam. "Gan enerģijas tirdzniecības apjomu samazināšana, gan pieejas samazināšana tehniskajiem komponentiem, gan Centrālās bankas līdzekļu iesaldēšana - tas viss kopā strādā, bet tas ir darbs, kas vēl tikai rit. Darbs, kas mums ir jāturpina. Tieši tāpēc arī mums ir svarīgi noturēt to sabiedrības uzmanības lokā, jo spiediens ir nepieciešams bez pārtraukuma," uzsvēra Kītings.
Viņš arī pauda pārliecību, ka Eiropas Savienība (ES) ir rīkojusies pareizi, pret Krieviju sankcijas ieviešot pakāpeniski. "Ja ES jau pirms gada būtu izdarījusi kārtīgu sitienu Krievijai, un es domāju kārtīgu - enerģijas iepirkumu pārtraukšanu, visu -, tas noteikti Eiropas ekonomikām nodarītu ļoti lielu kaitējumu - gaismas izdzistu, rūpnīcas tiktu slēgtas. Un ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka tas novestu pie atbalsta trūkuma sabiedrībā," minēja Kītings.
Tāpat norādīja, ka ES līderiem bija jāspēj balansēt - jābūt stingriem no vienas puses, bet vienlaikus arī jānodrošinās, ka sabiedrība turpina šo politiku atbalstīt un pieņem negatīvās sekas, ar kurām iedzīvotāji saskaras, apzinoties, ka tik izmaksā atbalsts Ukrainai.
"Domāju, ka tad, ja mēs pagājušā gada februārī vai martā paši būtu piedzīvojuši strauju krīzi, tad Rietumiem būtu daudz vairāk problēmu. Tika izvēlēta balansēšanas pieeja, es to nosauktu tā," sacīja Kītings.
Viņš norādīja, ka ES sankciju sakarā dara patiešām daudz. "Nupat mums jau ir desmitā sankciju pakete - un, ja vajadzēs, tad būs arī 11. un 12.-, bet Briselei ir arī jāatgriežas pie pašām pirmajām paketēm, lai pārliecinātos, ka tās patiešām ir izmantotas, cik vien iespējams efektīvi," sacīja eksperts.
Kītings norādīja, ka sankcijas ir tīkls, nevis siena, un sankcijas vienmēr izlaidīs šo to cauri. "Jautājums ir tikai par to, cik lieli ir caurumi šajā tīklā, jo perfektas sienas mums nekad nebūs," viņš sacīja.
Pēc eksperta teiktā, ir jācenšas ieviest, cik vien iespējams daudz ierobežojumu, lai padarītu šos caurumus, cik vien iespējams mazus. Pārbaudīt, cik daudz cilvēku tikuši sodīti par sankciju apiešanu, pārliecināties, lai uzņēmumi baidītos riskēt apiet sankcijas. Viņš pauda šaubas, vai patlaban daudzās valstīs no tā baidās.
Kītings ir pārliecināts, ka ES savu mācību guva 2014.gadā, kad noteiktās sankcijas nedemonstrēja pārāk lielu apņēmību, turklāt tās tika pavisam vāji īstenotas.
"Kā angļi saka, tāda slapja papīra kulīte vien bija. Tagad ir pavisam kaut kas cits, šīs sankcijas ir nopietnas," uzsvēra eksperts. Viņš skaidroja, ka varbūt sankcijas nebija arī nemaz tik niecīgas, taču tās netika nopietni īstenotas, aiz tām nebija apņēmības.
Viņš norādīja, ka nevaram īsti teikt, ka mums sankcijas pret Krieviju ir jau deviņus gadus, jo īstas sankcijas mums ir tikai gadu.
"Turklāt ekonomikas nesagrūst kā uz burvju mājienu, sankcijas lēni pasliktina to stāvokli. Protams, ka vēlamies, lai viss notiktu iespējami ātri, jo līdz brīdim, kad Krievijas ekonomika sabrūk, mums ir jāpaļaujas uz ukraiņu cilvēkiem, kas stāvēs un cīnīsies. Jo drīzāk sankcijas dos savus rezultātus, jo drīzāk mēs varēsim palīdzēt ukraiņiem," viņš piebilda.
"Tagad mums apņemšanās netrūkst, taču mums ir jāpārliecinās, ka tā ir ilglaicīga. Ja mums šī apņēmība zudīs, tad būsim pievīluši ukraiņus, un tas nav piedodams. Turklāt ir pamats uzskatīt, ka šīs sankcijas būs ar mums vēl vismaz kādus 10 gadus. Pagaidām aizvadīts ir vēl tikai viens gads," uzsvēra ekonomists.