Dalbiņš nedomā, ka šajā krīzē Krievija savu interešu panākšanai jau ir izlikusi pēdējo kārti, atgādinot par šīs valsts enerģētikas resursiem. Patlaban Dalbiņš sliecas domāt, ka abām krīzē iesaistītajām pusēm šajā krīzē būs kaut kas jāzaudē.
"Jautājums ir, cik augsta gatavība būs kaut zaudēt un no kaut kā atteikties, lai panāktu sev vēlamo rezultātu, kur ES un NATO intereses ir stabilitātes saglabāšana, bet Krievija negrib būt zaudētāja," piebilda Dalbiņš.
Dalbiņš uzskata, ka Krievija pamatā mēģina nobiedēt Ukrainu. "Viens no variantiem, kad ilgi turot šādā spriedzē un strādājot no iekšpuses ar ietekmes aģentūru, sabiedrībā tiek radīta zināma neuzticība savai vadībai un nevēlēšanās kalpot savai valstij, proti, cilvēkiem vairs nav pārliecības, ka esam stipri un varam stāvēt pretim," norādīja Dalbiņš.
Ņemot vērā, ka Krievijas karaspēks Ukrainas tuvumā tiek papildināts jau mēnešiem ilgi, Dalbiņš vērsa uzmanību, ka Krievijas militārajiem komandieriem ir izaicinājums izskaidrot saviem padotajiem, kāpēc viņi tur atrodas un kā noturēt kaujas gatavību šādos lauka apstākļos.
"Ukrainas puse jau astoņus gadus ir ierakumos un viņiem shēmas ir atstrādātas," piebilda Dalbiņš.
LETA jau rakstīja, ka Krievija pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi vairāk nekā 150 000 karavīru. ASV prezidents Džo Baidens, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, pauda pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pieņēmis lēmumu iebrukt Ukrainā, tostarp uzbrukt galvaspilsētai Kijevai.
Pēdējās dienās pasliktinājusies situācija Ukrainas austrumos, kur Krievijas atbalstītās kaujinieki apsūdz Ukrainu uzbrukumos un diversiju organizēšanā. Ukraina šīs apsūdzības noliedz un uzskata par provokācijām, lai rastu ieganstu Krievijas karaspēka iebrukumam. Tāpat tiek apgalvots, ka no prokrievisko kaujinieku bandu kontrolētajām Ukrainas austrumu teritorijām uz Krieviju tiek izvesti desmitiem tūkstošu cilvēku, kurus Krievijas amatpersonas dēvē par bēgļiem.
svaigiem dārzeņiem
1. Viso pilsētām
pari