Tas attiecināms ne tikai uz nodokļu reformu, kuras ietvaros esam nonākuši sākumposmā tam, lai iedzīvotāju mazāk turīgā daļa sāktu izjust vismaz kaut kādu turības pieaugumu, bet arī tīri ekonomiskiem faktoriem, kuri rada priekšnosacījumus vispārējai iedzīvotāju labklājības izaugsmei. Eksperti jau pirms vairākiem mēnešiem izteikuši prognozes, ka šogad Latvijas tautsaimniecības apjoms salīdzināmos skaitļos varētu pieaugt vairāk nekā par 4%. Šobrīd jau tuvāk gada nogalei sāk šķist, ka izaugsme varētu būt tuvāk 5% līmenim. Lai vai kā, tomēr esam tikuši pie straujākā attīstības tempa kopš desmitgades sākuma, un būtiska ekonomikas aktivizēšanās vērojama bez iepriekš notikušas finanšu krīzes.
Jau minētās nodokļu reformas iespaidā likumdošanā paredzētā reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli ir dzinulis jaunām investīcijām Latvijas uzņēmumos un pašu komercsabiedrību daudz "baltākām" bilancēm. Tātad nākamo gadu gaitā kompānijas daudz aktīvāk nekā iepriekš ieguldīs attīstībā, bet tas nozīmē gan jaunu pieprasījumu pēc darba rokām, gan lielāku aktivitāti tirdzniecības, rūpniecības un būvniecības nozarēs. Tiesa, darba roku trūkums sāk izvērsties aizvien hroniskākā problēmā, tomēr arī šeit iespējams nonākt pie pozitīva risinājuma. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Latvijā netrūkst uzņēmumu, kuru finansiālā labklājība lielā mērā balstās centienos ietaupīt uz darbinieku atalgojuma un valstij optimizēto nodokļu rēķina. Diezin vai ilgtermiņa sabiedrības labklājība var tikt nodrošināta ar šādu komercsabiedrību pastāvēšanu. Tāpēc radīsies zināms pamats, lai pie labākajiem darbiniekiem tiek tas, kurš ir konkurētspējīgāks, bet vārds "konkurētspēja" mazāk tiks saistīts ar optimizāciju, vairāk ar biznesu, kurš nostādīts uz ilgtermiņā virzītu attīstību, ļaujot darbiniekam pretendēt nevis tikai uz lielāku aplokšņu algu, bet arī uz lielāku darba samaksu, iekļaujot atbilstošas sociālās garantijas.
Arī notikumi ārpus Latvijas ir labvēlīgi ekonomikas attīstībai, neraugoties uz politisko nenoteiktību. Šobrīd dažādu ekspertu diskusijās aizvien vairāk izskan pārliecība, ka pasaules ekonomikai izdodas iekustēties un aizvien izteiktāk pārvarēt iepriekšējās finanšu krīzes sekas, kas rada labvēlīgus apstākļus, lai uz eksporta rēķina tiktu pelnīts vairāk, un arī vairāk tiktu tērēts valsts iekšienē, tādējādi naudai pelnot jaunu naudu.
reptilis
seb
Pipars