Interesanta šī valsts savukārt ir uzreiz vairāku iemeslu dēļ, un nepavisam ne tādēļ, ka Botsvāna teritorijas ziņā ir nedaudz lielāka par Franciju (metropoli) vai Spāniju un tajā mīt tikai nepilni 2,5 miljoni cilvēku. Lielākā daļa valsts teritorijas vienkārši nav apdzīvojama.
Botsvāna ir zināma kā viena no pasaules lielākajām dimantu ieguvējām un eksportētājām (zem kompānijas De Beers karoga, protams) un ar to, ka šā iemesla dēļ tā, vismaz pēc oficiālajiem rādītājiem, ir otra labklājīgākā valsts Subsahāras Āfrikā, atpaliekot tikai no Dienvidāfrikas, ar kuru būtībā atrodas ekonomiskajā savienībā. Kā arī ar iekšpolitisko stabilitāti un to, ka tā ir viena no retajām reģiona valstīm, kur demokrātija pastāv ne tikai uz papīra. Lai arī ar savu vietējo specifiku.
Vienlaikus visu postkoloniālisma periodu (58 gadus) nopelnu neatkarības iegūšanā dēļ Botsvānā pie varas atrodas tikai Demokrātiskā partija (DP). Visā šajā laikā Botsvānā tā arī nav parādījies neviens mūža prezidents, varu nav sagrābis neviens pulkvedis vai ģenerālis u. c. Vienlaikus atbalsts DP katrās nākamajās vēlēšanās kļūst mazāks un 2019. gadā bija tikai 52,6%.
30. oktobra balsojuma rezultāti vēl tiek skaitīti, tomēr nav šaubu, ka atbalsts DP būs jau zem 50%, un pastāv ticama iespēja, ka partija pat nespēs sev nodrošināt vairākumu parlamentā, piekāpjoties kreiso koalīcijai Demokrātisko pārmaiņu lietussargs. Iespēja, ka kreisajiem izdosies piesaistīt mazākās partijas un izveidot valdošo koalīciju (un arī ievēlēt prezidentu, kuru Botsvānā vēl parlaments), gan tiek vērtēta kā neliela. Tostarp tādēļ, ka pati kreiso apvienība sastāv no stipri dažādiem spēkiem.
Galvenais gan ir kas cits – iemesli, kamdēļ DP gaida zaudējums. Botsvānas ekonomika balstās uz diviem ienākumu avotiem – dimantiem un tūrismu, pie kam dominē tieši dimantu ieguve. Pieprasījuma pēc tiem kritums pasaulē atsaucas uz Botsvānu kā dramatisks jau tāpat ievērojamā bezdarba pieaugums. Kas apvienojumā ar apnikumu no DP, Dienvidāfrikas kaimiņu ietekmi u. c. ir padarījis populārus kreisos un viņu idejas.
Ar ko vēlēšanas beigsies un vai kādam no politiķiem vai politiskajiem spēkiem neradīsies vēlēšanās vienkārši paturēt vai sagrābt varu, kļūs zināms jau pavisam drīz. Cits jautājums, ka līdzīgas ekonomiskās lamatas pastāv vai strauji tuvojas veselā plejādē reģiona valstu. Tas sola papildu nestabilitāti Subsahāras Āfrikā.