Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Virs Katalonijas mākoņainas debesis

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Štrunts par Kataloniju
Š
Irākas Kurdistāna vēl agrāk(25. septembrī) taisās rīkot neatkarības referendumu, kas visticamāk, ka arī būs ar pozitīvu rezultātu. Un tas ir daudz nozīmīgāks lēmums par Katalonijas neatkarības iegūšanu. Jautājums vai Latvija būs viena no pirmajām, kas atzīs kurdu neatkarīgo valsti vai paliks kaut kur iepakaļā.
Euskadi
E
Te kāds komentētājs ir rakstījis, ka Basku zemes esot nabadzīga un saņemot no Madrides lielas subsīdijas. Vikipēdijā ir pavisam citi dati. Ja Spānijas vidējais līmenis ir 23.874 € uz vienu iedzīvotāju, tad Basku zemes IKP uz vienu iedzīvotāju ir 31.952 €. Basku zeme ir viens no bagātākajiem reģioniem Spānijā. Kataloņu apdzīvoto Baleāru salu IKP arī ir mazliet lielāks par vidējo: 25.838 €. Paliekot Spānijā, Baleāru salas būtu spiestas vēl vairāk maksāt Madridei, bet pievienojoties neatkarīgajai Katalonijai, tās varētu pat kaut ko saņemt. Kataloņu apdzīvotā Valensija gan ir nabadzīgāka (21.366 €), savukārt daļēji kataloņu apdzīvotajai Aragonai (26.107 €) pievienošanās Katalonijai būtu ekonomiski izdevīga.
GTi
G
The regions of País Vasco (Basque Country) and Navarra have a special deal that lets them keep almost all of their tax receipts instead of forwarding them to the central government. According to López, that leaves them with 40% to 60% more in resources per capita.
  • 0
  • 0
Euskadi
E
Oficiāli Spānija, protams, nepiekritīs Katalonijas neatkarībai. Bet ko tā spēj iesākt? Katalonija būs pasludinājusi neatkarību, sākusi iekasēt nodokļus, pieņemt savus likumus. Rahoja valdībai nav vairākuma. Spēka pielietošana beigtos bēdīgi pašam Rahojam. Protams, arī Eiropa neatzītu uzreiz Katalonijas neatkarību. Iestātos neskaidra situācija, faktiski Katalonija ir neatkarīga, neviens to neatzīst, bet arī neko nedara. Cik ilgi tas turpinātos? Spānijas milzīgais valsts parāds paliktu vienai Spānijai. Ja tā gribētu, lai Katalonija pārņemtu daļu no parāda, tad Spānijai vispirms nāktos atzīt Katalonijas neatkarību. Iespējams, ka vienu vai otru izvēli varētu ietekmēt ārkārtas vēlēšanas. Tie, kas uzvarētu, varētu īstenot savus solījumus.
cenzūra atkal mērkaķojas?
c
Pilnīgi pietiktu, ja Basku zemes neatkarības piekritēji - ETA - atgrieztos pie teroristu metodēm. Otrā dienā Spānija degtu un nevis pārnestā nozīmē, bet tiešā. Atcerēsimies - 20 teroristi ar virtuves nažiem, uzbrūkot superlielvalstij, nodarīja zaudējumus, kas ir salīdzināmi ar Perlharboras kauju! Pēc cenzūras domam aizliegts viedoklis, publicēts ar trešo mēģinājumu.
GTi
G
Sedlenieks raksta sekojošo un tad jautāsim - cik faktos pamatots ir šis apgalvojums? "Katalonijas brīvlaišana, visticamāk, izraisītu domino efektu līdz pat mērogiem, kas apdraudētu Spānijas turpmāko pastāvēšanu." Protams, šis ir arguments ir dzirdēts bieži un Sedlenieks to atkārto. Tātad kuri reģioni varētu vēl atdalīties? Basku zeme? Jā, politiskajā popkultūrā bieži piesaukts piemērs. Bet fakti ir tādi, ka gan aptaujas, gan vietējā parlamenta vēlēšanu rezultāti norāda, ka neatkarības atbalstītāji tur ir palikuši diezgan bezcerīgā mazākumā. Ar ikgadējās miljardu dotācijas no Madrides viņi nevēlas zaudēt. Tātad tur nekāds domino efekts nav gaidāms. Andalūzijā par neatkarību filzofē pavisam niecīgs mazākums, bez jelkāda nopietna atbalsta. Valensijā - tas pats. Tur sen katalāņu valodā runājošie ir izspiesti pa stūriem. "Domino efekts Spānijā" ir spilgta, bet faktos nebalstīta, nekritiski atkārtota frāze.
zvirbulēns
z
Selenieks kā kremļa lakstīgala, muld bez jēgas un nojēgas!
  • 0
  • 2

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Unikāla situācija

Aizvadītajā svētdienā, 3. novembrī, Moldovā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuru uzvarētāju, saņemot 55,41 % vēlētāju balsu, kļuva esošā valsts vadītāja, proeiropeiskā Maija Sandu.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē