Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Strīdos tiek sajauktas kopā četras tēmas

Valoda pandēmijas laikā

Attieksme pret latviešu valodu mūsu sabiedrībā asas diskusijas raisa bieži. Arī patlaban, pandēmijas laikā, virmo strīdi par to, cik daudz par vakcināciju un Covid-19 ierobežošanas pasākumiem jāstāsta ne tikai latviski, bet arī citās valodās. Jāatgādina, ka Valsts valodas likums nosaka – Latvijā "valsts valoda ir latviešu valoda" un "ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, ir uzskatāma par svešvalodu".

Taču strīdos, kurus var apvienot zem simboliska nosaukuma "Vai par Covid-19 jāstāsta tikai latviski?", tiek sajauktas kopā četras dažādas tēmas. Pirmā tēma pandēmijas laikā ir aktuāla daudzās valstīs un attiecas uz operatīvo brīdinājumu sniegšanu tādos brīžos, kad pastāv riski visai sabiedrībai un ir svarīgi, lai pēc iespējas lielāks skaits cilvēku pēc iespējas ātrāk un precīzāk uztvertu šo brīdinājumu.

Otrā tēma ir specifiska mūsu valstij un ir saistīta ar to nelatviešu, kuri Latvijā dzīvo daudzus gadu desmitus, integrēšanu. Par to, protams, vajag spriest, bet ir skaidrs, ka Covid-19 krīze nebūs tas brīdis, kurā pēkšņi izzudīs padomju okupācijas radītās un trijās neatkarības desmitgadēs neatrisinātās problēmas. 

Trešā tēma izriet no tā, ka pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi daudzu cilvēku ikdienu padarījuši digitālu un nostiprinājuši ieradumu virtuālajā vidē izvēlēties interesējošo saturu dažādās valodās. To ņemot vērā, komisks šķiet dažu politiķu un viņu fanu apgalvojums, ka tieši LTV 29. marta raidījums Aizliegtais paņēmiens pensionāriem radījis piesardzību pret vakcīnu AstraZeneca. Daudzi šolaiku pensionāri brīdī, kad Latvija atguva neatkarību, bija strādājoši vidējā vecuma cilvēki, 30 gadu laikā ir noslīpējuši rietumvalstu valodu zināšanas un interneta lietošanas iemaņas un līdz ar to attieksmi pret AstraZeneca veido, pamatojoties uz dažādās valstīs pieņemtajiem lēmumiem, nevis nekritiski ticot LTV raidījumam.

Ceturtā tēma ir saistīta ar pieļāvumu, ka mūsu sabiedrībā sazvērestības teorijas zeļ tieši krievvalodīgajā vidē, taču sociālie tīkli spoži apliecina – savdabīgus, nezinātniskus uzskatus par vakcīnām un Covid-19 mēdz paust arī vietējie latviskuma ideju piekritēji un rietumvalstīs dzīvojošie latvieši. 

Secinājums ir tāds – Valsts valodas likumā definēto latviešu valodas aizsardzību sekmētu tas, ja valdība nodrošinātu, ka latviešu valodā ir pieejama aktuāla, patiesa un precīza informācija par visdažādākajiem pandēmijas aspektiem, un, ja tāda būs pieejama, tad vairākās valodās tulkoti ieteikumi lietot masku, ievērot distanci un vakcinēties valsts valodu neapdraudēs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Lēmums par vakcīnu skaitu bija politisks(2)

Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens intervijā Rūtai Kesnerei uzsver, ka bijusī veselības ministre Ilze Viņķele skaidru atbildi, par cik papildu Pfizer devām ir runa, nedeva.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē