Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Uzruna atbildes nesniedz

Krievijas diktators Vladimirs Putins savās uzrunas pasākumu laikā, veltītu 77. gadadienai kopš uzvaras pār nacistisko Vāciju, pretēji Rietumvalstīs un Ukrainā izskanējušajām bažām, nepaziņoja nedz par oficiāla kara pietiekšanu Ukrainai, nedz izsludināja vispārēju mobilizāciju. Tā vietā viņš aprobežojās ar jau iepriekš izskanējušu tēžu, tajā skaitā par Rietumu agresijas pret Krieviju apsteigšanu, atkārtošanu, kā arī sasaistīja PSRS uzvaru II Pasaules karā ar nepieciešamību īstenot "speciālās militārās operācijas", kā tiek dēvēts iebrukums Ukrainā, mērķus.

Tajā pašā laikā skaidri definēti joprojām ir tikai divi no šādiem mērķiem – abu separātisko Donbasa "republiku" teritoriju "atbrīvošana", kā arī Ukrainas piekrišana militāri neitrālas valsts statusam (atteikšanās no dalības NATO nākotnē). Pārējie mērķi ir vai nu neskaidri ("denacifikācija" un "demilitarizācija"), vai arī par tiem tiek klusēts. Tostarp nav skaidrs, līdz kādām robežām sniedzas Krievijas agresijas plāni un ko Maskava gatavojas darīt ar okupētajām teritorijām. Arī šajā ziņā nekas konkrēts pateikts netika, vienīgi tika pieminēta kāda "mūsu zeme", kuru Maskava atdot nevienam negrasās.

Ja atmet emocionālos aspektus, var secināt, ka šī uzruna nozīmē – vismaz pagaidām Krievija uzskata, ka tai pietiek iespēju abu separātisko "republiku" pakāpeniskai "atbrīvošanai", savukārt citas okupētās teritorijas ir paredzēts integrēt Krievijas sastāvā vai arī tiešas ietekmes un pārvaldības zonā. Ļoti ticams, ka pastāv arī vēl citu teritoriju okupēšanas plāni Ukrainas austrumos un dienvidos, iespējams, Ukrainai pilnībā atņemot piekļuvi Melnajai jūrai. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka karadarbība apturēta netiks un ka Maskava šādā veidā to var turpināt vēl ilgi, it īpaši, ņemot vērā Krievijas sabiedrībā valdošos noskaņojumus. Ukrainas atbilde uz šiem plāniem (kuru īstenošana ļautu Krievijai sevi uzskatīt par uzvarētāju) tikmēr ir iespaidīgi aizsardzības bastioni tā sauktajā Donbasā, kā arī vērienīga rietumu militārā palīdzība, kas ļauj gan nostiprināt esošo aizsardzību, gan paver labas cerības pēc piegāžu saņemšanas un apgūšanas pāriet pretuzbrukumā. Un, ja sākotnēji Kijiva runāja par Krievijas spēku atspiešanu līdz 24. februāra (dienas, kad sākās iebrukums) robežām, tad šobrīd jau tiek runāts par visu okupēto teritoriju atgūšanu. Viss iepriekš minētais savukārt nozīmē, ka karadarbības Ukrainā noslēgums vēl ir ļoti tāls, jo abas puses uzskata, ka tām ir iespējas gūt uzvaru vai vismaz – sākt sarunas par kara pārtraukšanu ar stiprākām kārtīm rokās nekā pašlaik. Savukārt tas, kuras kārtis būs stiprākas, tiks noskaidrots kaujas laukā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē