Pēdējā laikā daudz runāts par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzību. Veidojot jaunu TV kanālu, Latvijā pastāvošais tiesiskais regulējums palīdzēja vai konstatējāt nepilnības, kas traucēja?
Mēs nesastapāmies ar ierobežojumiem plānu īstenošanai. Tiesiskais regulējums, kāds patlaban ir, dod iespēju mediju grupām normāli strādāt. Normatīvajos dokumentos es arī nesaskatu nevienu aspektu, kas medijiem traucētu attīstīties.
Veidot Latvijā jaunu TV kanālu – tas ir drosmīgs projekts. Kā plānojat piesaistīt skatītājus?
Atšķirībā no tradicionālajiem televīzijas kanāliem, kas domāti plašai skatītāju auditorijai, kanāls 360TV ir tēmu televīzija. Mūsu ideja ir, ka ikkatra diena ir ar savu tēmu, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs atrod viņu interesējošo tēmu. Lielie TV kanāli mēģina strādāt uz iespējami plašāku auditoriju nedēļas šķērsgriezumā, savukārt mūsu doma ir, ka gribam katru dienu veltīt savai mērķauditorijai, bet šīs septiņas tēmas lai maksimāli atbilstu dažādām interesēm un katra tēma tiktu aplūkota daudz dziļāk, nekā var atļauties lielās televīzijas.
Plānojat aptvert auditoriju no pašiem jaunākajiem skatītājiem līdz cilvēkiem senioru vecumā?
Prognozējam, ka mūsu auditorija būs no tā vecuma, kad cilvēki jau sāk domāt, kāpēc lietas notiek, ne tikai interesējas par to, kas notiek. Tāpēc mūsu redzējums ir, ka mērķauditorija ir vecumā no 25 gadiem un gados vecāki. Neplānojam būt pusaudžu un jauniešu televīzija.
Uz skatītāja izklaidēšanu neorientējaties?
Nē, vienīgi uz izklaidēšanu ne, vairāk, teiksim, uz informatīvo izklaidi.
Esat iecerējuši piesaistīt skatītājus gan pilsētās, gan laukos?
Visas mūsu piedāvātās tēmas var būt interesantas cilvēkiem gan laukos, gan pilsētās. Piemēram, sports var interesēt jebkuru vīrieti Latvijā – gan nomaļā lauku mājā, gan galvaspilsētas daudzstāvu ēkas dzīvoklī dzīvojošo.
Kā vispār mainās tipiskais televīzijas skatītājs Latvijā?
Tehnoloģiskā daudzveidība, kas sniedz iespēju raidījumu vai filmu noskatīties internetā skatītājam ērtā laikā, nevis tikai vienā konkrētā diennakts stundā, nodrošina, ka skatītāji vairāk lieto televīzijas kanālu saturu. Skatītāji arī aizvien vairāk izvēlas tieši to saturu, kas viņus interesē, nevis skatās visu pēc kārtas. To pierāda fakts, ka visaptverošo plašas tematikas raidījumu reitingi samazinās. Salīdzinot ar vidējo reitingu līmeni, tie joprojām ir lieli, bet pakāpeniski tomēr krīt, salīdzinot ar laiku pirms gadiem pieciem sešiem. Piemēram, skatītāji tajā laikā, kad agrāk skatījās vakara ziņu raidījumu, tagad citā kanālā skatās dokumentālo filmu tieši par viņus interesējošu tēmu.
Gatavojaties veidot maksimāli daudz autorraidījumu?
Mēs apzināti esam veidojuši ļoti daudzveidīgu programmas piedāvājumu – tas nozīmē, ka ir autorraidījumu apvienojums ar interesantām ārzemju filmām. Filmas, kas vērstas uz lielām pasaules personībām, ir viens no mūsu satura stūrakmeņiem. Filmas mēs ieskaņosim latviski, jo esam pamanījuši, ka skatītājiem tas ir parocīgāk. Dzirdēt oriģinālvalodā filmu varēs Lattelecom interaktīvajā televīzijā, bet, ja runā par latviskošanu, tas tiks veikts ar ieskaņotu tekstu, nevis titriem.
Kā ar ziņu raidījumu gatavošanu? Plānojat piedāvāt ziņu raidījumus noteiktās stundās?
Nē, ziņu raidījumus neplānojam gatavot. To pietiekami labi jau dara citi Latvijas mediji. Mēs varam dot savu pievienoto vērtību, padziļinot skatu uz notikumiem, mēģinot saprast, kādi procesi ietekmējuši notikumu gaitu, kādas personības iesaistītas notikumos. Esam nolēmuši izvēlēties tādu virzienu, ka tiek akcentētas ar notikumiem saistītās personības.
Iepriekš pieminējāt sportu. Kā ir ar plāniem iegādāties tiesības translēt vērienīgus sporta pasākumus?
Vērienīgu sporta pasākumu translācijas ir specializēto sporta kanālu maize. Tā kā esam tēmu televīzija, kura iedziļinās, kas notiek aiz katra konkrētā sporta notikuma, mūsu plānos nav pirkt sporta pasākumu translēšanas tiesības. Lai to dara specializētie sporta kanāli. Mūsu mērķis ir stāstīt, kā personības veikušas ceļu līdz zelta medaļai sportā, kādu atbalstu no ģimenes un sporta pedagogiem šīs personības saņēmušas.
Visu Magdas Riekstiņas interviju ar Kasparu Ozoliņu lasiet ceturtdienas, 20. augusta laikrakstā Diena!