To rāda šovasar veiktais pētījums, ko sociālajos tīklos publiskojis SKDS direktors Arnis Kaktiņš. "Salīdzinājumā ar 2019. gadu jūtami pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka Latvija kā valsts patlaban atrodas savā norietā," uzsver sociologs. Vasarā pirms Covid-19 pandēmijas tā domāja 11%.
Kopumā gan pētījums rāda, ka dominē centrisks skatījums bez īpašas sajūsmas un arī bez situācijas dramatizēšanas. Tomēr skeptiķu, kuri saskata valsts norieta pazīmes, īpatsvara pieaugumu nevajadzētu ignorēt.
2019. gadā dzīve tiešām bija vienkāršāka nekā 2023. gadā, un ne tikai Latvijā. Pēdējo gadu laikā daudzām valstīm ir nācies sadzīvot gan ar Covid-19 nestajiem riskiem, gan ar ģeopolitisko spriedzi, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.
Vienlaikus ir jāapzinās, ka centieni radīt iespaidu par Latviju kā neizdevušos valsti nāk no Kremļa propagandas un mūsu sabiedrībā atrod dzirdīgas ausis. Diena nesen rakstīja, ka Valsts Policija konstatējusi vairākus gadījumus, kad personas izplatījušas tehniskos risinājumus, kas ļauj skatīties Latvijā aizliegtos Krievijas televīzijas kanālus, un izplatītājiem bijuši arī klienti. Tātad Latvijā dzīvo cilvēki, kuri bez Kremļa ideoloģijas iztikt nevar un, visticamāk, ir šīs ideoloģijas varā. Skaidrs, ka šādiem cilvēkiem būtu jāatrodas ne tikai sociologu, bet arī likumsargu, piemēram, Valsts Drošības dienesta uzmanības lokā.
SKDS konstatētais, ka audzis mūsu valsts norieta prognozētāju īpatsvars, ir jāuztver arī kā pārmetums Latvijas politiskajai elitei. Labklājības kāpums, ko pirms katrām vēlēšanām sola vairāku politisko spēku pārstāvji, ir palicis vien vārdu līmenī. Augstās inflācijas un ar to saistīto ekonomisko procesu rezultātā daudziem iedzīvotājiem finansiālā situācija kļuvusi sarežģītāka, nekā bija 2019. gadā. Te gan jāatzīst, ka daļēji esam vainīgi mēs, vēlētāji, paši, jo neesam pratuši ievēlēt tik gudrus politiķus, kuri mācētu tuvināt Latviju Ziemeļvalstu labklājības standartiem.
Vēl ir jāņem vērā arī tas, ka ikvienā valstī ir pesimisti, kuri allaž uzskata, ka jūk un brūk pilnīgi viss, un šāds skatījums izriet no viņu personības, nevis no ārējiem apstākļiem.
Protams, nedrīkstētu ignorēt arī optimismu – gandrīz piektdaļa respondentu taču saskata valsts pilnveidi un attīstību. Tātad ir arī pozitīvas iezīmes, kuras vien jānostiprina.