Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Šlesera un Ušakova bīstamie naratīvi

Acīmredzot 2025. gada pašvaldību vēlēšanu gaidās Saskaņas Nils Ušakovs un Latvija pirmajā vietā Ainārs Šlesers šonedēļ sāka publisku apmainīšanos komplimentiem, piesakoties uz "nācijas apvienotāju" lomu jeb, tulkojot uz pragmatisku politikas valodu, piesakoties uz to krievvalodīgo balsīm, kuriem vecā Saskaņa, spriežot pēc Saeimas vēlēšanu rezultātiem, bija par nīkulīgu, bet Latvijas Krievu savienība par traku.

Iemesls, kādēļ šādam miglainu perspektīvu politiskajam duetam pievērst uzmanību jau tagad – vairāk nekā divus gadus pirms pašvaldību vēlēšanām –, ir izpratne par politisku nāciju, kādu to piedāvā Šlesers un Ušakovs.

Šlesera ne pirmo reizi ekspluatētā tēze par to, ka valoda nedrīkst būt kritērijs, pēc kura tiek šķelta nācija, nav nekas jauns un saskan ar padomju okupācijas laika naratīvu par "bīstamo nacionālismu", kurš pacēla galvu, tiklīdz latviski, lietuviski vai ukraiņu valodā kāds sāka runāt impērijas nomalēs, bet netraucēja tikmēr, kamēr šajās impērijas nomalēs runāja krieviski.

Frāzes "neatkarīgi no dzimtās valodas" un "nešķirosim cilvēkus pēc dzimtās valodas principa" Šlesera Facebook šonedēļ publicētajā uzsaukumā parādās vairākkārt un padomju okupāciju piedzīvojušajiem nevar neasociēties ar iepriekšminēto naratīvu, kad "šķirošana pēc valodas principa" sākās, tiklīdz beidzās padevīga saziņa krievu valodā. Nedrīkst aizmirst, ka "šķirošana pēc valodas principa", "ukraiņu valodas uzspiešana" un "krievu valodas lietošanas ierobežošana" bija un ir Putina un viņa ideologu izraisītā konflikta Donbasā un tagad iebrukuma Ukrainā neiztrūkstoša komponente.

Jā, diskusijai par to, kam jābūt politiskas nācijas pamatā, ir jābūt politiskajā dienaskārtībā, bet ne tā, kā to ir iedomājies Šlesera un Ušakova tandēms, kurš no sava elektorāta negrasās prasīt pat tik daudz kā apvienoties ap Krievijas agresijas Ukrainā nosodīšanu, tādēļ izdomā jaunus konstruktus. "Mēs redzam, ka Latvijā dzīvojošie krievu tautības pilsoņi un nepilsoņi ir sadalījušies divās daļās, vieni ir tie, kuri atbalsta Ukrainu, citi ir tie, kuri klusē, jo nav gatavi nosodīt Krievijas sākto karu Ukrainā," diplomātiski formulē Šlesers. Ja jau tā, tad principā uz jautājumu, ko Ukrainas teritorijā dara desmitiem tūkstošu Krievijas karavīru, turpmāk var atbildēt – nevis "okupē, iekaro, slepkavo, izvaro, izlaupa", bet "nav gatavi nolikt ieročus".

Sakot, ka "Latvijas krieviem šodien ir vajadzīgs atbalsts kā nekad", Šlesers atklāti pauž: Latvijas krievvalodīgo vēlētāju balsis šobrīd "mētājas pie kājām", un mēs – Šlesers ar Ušakovu – piesakāmies tās uzlasīt, lai pirmkārt jau pacīnītos par varas atgūšanu Rīgā 2025. gada vēlēšanās.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē