Šāda Latvijas «vietējā tirgus» faktiski nav. Šobrīd notiek tas, kas daudziem šķiet kā sapnis, citiem – ļauns murgs, bet Latvija kļūst par miniatūru Londonu, kurā turīgi cilvēki no ārvalstīm iegādājas īpašumu atvaļinājumam, nebaltām dienām, vai bērniem, lai viņiem būtu pieeja Eiropas izglītības sistēmai un dzīves kvalitātei. Tāpēc pieprasījuma un, likumsakarīgi, arī cenu kāpumu esam fiksējuši tikai atsevišķās dārgu īpašumu jomās, bet neesam konstatējuši krasu pieprasījuma un cenu kāpumu vidusmēra mājokļu grupā.
Kādu pieredzi nekustamo īpašumu jomā no ārvalstīm vajadzētu pārņemt Latvijas politiķiem?
Mūsu politiķiem būtu jādara viss iespējamais, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk ārvalstu investīcijas un tās mūsu valstī noturētu. Diemžēl spēcīgi sajūtamas Latvijas politiķu bailes no ārvalstu investīciju ienākšanas.
Jūs runājiet par bailēm no ārvalstu investoriem, kuri saistīti ar NVS valstīm?
Ne tikai. Valda bailes arī no Ķīnas investoriem. Nacionālradikālisms vēršas pret ārvalstu investīcijām no jebkādām citām valstīm.
Bailes no ārvalstu investīcijām ir psiholoģiskas un sakņojas Latvijas 20. gadsimta vēsturē, vai arī tomēr ir ekonomiska rakstura, pastāvot politiskai gribai neielaist mūsu valstī ārvalstu kapitālu?
Iemesli varētu būt vairāki. Viens no tiem – mūsu valstī ļoti viegli tikt ievēlētam par deputātu Saeimā. Pietiek pacelt nacionālo jautājumu vai latviešu valodas jautājumu un iegūsi 15 procentu vēlētāju atbalstu. Otrs iemesls, tie cilvēki, kuri 20 gadus bijuši pie varas šajā valstī, negrib zaudēt savu ietekmi. Būtiska apjoma ārvalstu investīcijas, kuras būtu ārpus viņu ietekmes un kontroles, kuru sadalīšanu nevar veikt pie varas pieradušajiem cilvēkiem paklausīgi ierēdņi, protams, rada zināmu diskomfortu.
Visu interviju lasiet rīt, 8. augustā, laikrakstā Diena!