Jāatgādina, ka zaļais sertifikāts, t. i., Covid19 digitālais sertifikāts, pērn jūlijā Eiropas Savienībā (ES) tika ieviests, lai padarītu vienkāršāku ceļošanu ES iekšienē un tā palīdzētu Dienvideiropai, kam ienākošais tūrisms ir svarīgāks ekonomikas balsts. Kopumā palīdzēt arī ir izdevies. Sertifikāta sākotnējā ideja nebija noteikt, kur iegādāties pārtiku vakcinētajiem, kur – nevakcinētajiem un regulēt citas nianses valsts iekšienē.
To, kā rit pilsētas dzīve tad, ja nepastāv iedalījums zaļajā un sarkanajā režīmā, Diena novēroja pagājušajā nedēļā Varšavā. Koviddokumenti tika pārbaudīti trīs reizes – lidostā uzreiz pēc ierašanās Polijā, ieejot telpās, kurās notika starptautisks, ES mēroga pasākums, un lidostā pirms iekāpšanas lidmašīnā uz Rīgu. Tas arī viss! Tādās vietās kā viesnīca, muzeji, veikali, kafejnīcas un suvenīru tirdziņi nekāda iedalījuma "tikai ar sertifikātu" vai "bez sertifikāta" nebija. Protams, tas ļauj raitāk darboties uzņēmējdarbībai, turklāt neveidojas pūlis tur, kur tiek veikta sertifikātu pārbaude. Tajā pašā laikā vieglprātīgs "Pandēmijas nav!" noskaņojums Varšavā nekādā ziņā nevaldīja – maskas visur iekštelpās tika lietotas, un daudzviet bija redzami gan vakcinācijas, gan testēšanas punkti. (Prasība arī vakcinētajiem veikt Covid-19 testu var tikt izvirzīta tur, kur uzturas liels skaits cilvēku, piemēram, Eiropas koledžā.)
Mūsu valsts izvēlētais modelis ir gluži atšķirīgs. Jau vairākas reizes novērots, ka, no citas ES dalībvalsts ierodoties Rīgas lidostā, aviopasažieri bez jebkādas koviddokumentu pārbaudes, burzmā grūstīdamies, aizrikšo uz 22. autobusu un taksometriem. Turpretī mūsu ikdienā daudzviet pastāv dalījums zaļajā un sarkanajā režīmā.
Protams, dažādu valstu pieredze rāda – epidemioloģiskā situācija un līdz ar to arī ierobežojumi mainās strauji, un teorētiski var pienākt brīdis, kad Covid-19 sertifikāts ik uz soļa būs jāuzrāda tieši Polijā. Taču pašreizējais Latvijas modelis, kas ietver gan striktu iedalījumu zaļajā un sarkanajā režīmā, gan sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu prasīšanu, arī neizskatās ideāls ilgtermiņā. Tiem iedzīvotājiem, kuri agresīvi vēršas pret vakcināciju un elementāru piesardzību un visur redz sazvērestības, būs naidīga attieksme pret jebkādu modeli, ko politiķi piedāvās, taču valdībai jārūpējas par to, lai vienlaikus epidemioloģiski droša, bet ne līdz absurdam birokratizēta būtu ikdienas dzīve kopumā visai sabiedrībai.