Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Reizniece-Ozola: Nodokļus nemainīsim, lai aizpildītu budžeta ailes

Nākamā gada valsts budžeta prioritātes līdzās aizsardzībai būs izglītība un veselības aprūpe, apgalvo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) intervijā Magdai Riekstiņai.

Jūsu pārziņā ir Valsts ieņēmumu dienests (VID), nesen teicāt, ka VID piedzīvo uzticības zaudēšanas krīzi. Kas būtu jādara, lai VID atgūtu sabiedrības uzticību?

VID jākļūst par labu, uzticamu instrumentu valsts rokās nodokļu administrēšanā. Uzticību VID ir zaudējis, bet sabiedrības uzticību VID jāatgūst pēc iespējas īsākā laikā, jo Latvijā ir samērā zema nodokļu iekasējamība un samērā liela ēnu ekonomika. Iemesli tam ir ne tikai praktiski un ekonomiski, bet arī emocionāli – zema ticība valdībai, Saeimai un valsts institūcijām kopumā. Ja vēl VID, kas ir galvenais mūsu nodokļu administrētājs, vieš par sevi bažas, tas grauj sabiedrības morāli, un motivācija maksāt nodokļus stipri krīt. Patlaban mēs mēģinām atbrīvot VID no, iespējams, negodīgiem darbiniekiem. Paralēli tam VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei jāpiedāvā mehānismi, kā motivēt visprofesionālākos, visgodīgākos darbiniekus – tajās struktūrās, kurās ir lielākais korupcijas risks, strādāt izcili godprātīgi un ar pilnu atdevi. Jāvirzās uz to, lai pēc iespējas ātrāk VID atbrīvotu no šaubu ēnas un VID atkal varētu ar pilnu jaudu strādāt atbilstoši saviem darba uzdevumiem. 

Tā sauktā represīvā VID funkcija un tās kvalitāte gan nav vienīgais bloks, kurā būtu stipri jāuzlabo darbs. Es gribu, lai VID kļūtu par sadarbības partneri uzņēmējiem, nevis tikai uzskatītu sevi par soda instrumentu. Šajā aspektā gan jau ne mazums ir paveikts. Uzņēmēju organizācijas atzinušas, ka pēdējos gados sadarbība ar VID uzlabojusies, ka VID sācis vairāk ieklausīties uzņēmējos. Ir arī pozitīvas kampaņas – piemēram, lielāko nodokļu maksātāju sumināšana un «baltā saraksta» ieviešana. VID ir dots uzdevums paplašināt baltajā sarakstā iekļuvušajiem, godīgajiem nodokļu maksātājiem pieejamo pakalpojumu loku, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti iekļūt šajā listē.

Jūsuprāt, minētie pasākumi palīdzēs mazināt ēnu ekonomiku?

Tie būs soļi virzienā uz ēnu ekonomikas mazināšanu, bet jāņem vērā, ka ēnu ekonomiku Latvijā veido vairāki bloki. Viens no tiem ir nereģistrētā uzņēmējdarbība. Otrs – uzņēmējdarbība ir reģistrēta, bet netiek samaksāti visi nodokļi, tiek maksātas algas aploksnēs. Trešais bloks ir kases aparātu datu grozīšana. Ceturtais bloks ir nodokļu shēmas, kas ne tikai panāk to, ka valsts budžetā netiek veikti maksājumi noteiktajā apjomā, bet arī darbojas kā bizness, kura mērķis ir iegūt papildu naudu no Valsts kases. Katram no šiem blokiem ir savi apkarošanas instrumenti. Piemēram, aplokšņu algu izskaušanā ļoti svarīga ir sabiedrības morāles paaugstināšana, un sabiedrībai kopumā jāstiprina apziņa, ka nodokļi jāmaksā. Protams, arī soda mehānismi ir vajadzīgi. Jaunās prasības, kas saistītas ar kases aparātiem, varētu mazināt kases aparātu «grozīšanas» iespējas. 

Finanšu ministrija (FM) laiku pa laikam aktualizē īpašu ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Tāds ir arī jūsu prioritāšu sarakstā?

Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā ietverta virkne pasākumu, ko gribētu īstenot VID un arī vairākas ministrijas, bet bēda tā, ka līdz šim pasākumi nav vērtēti no tāda viedokļa, cik daudz resursu tie prasa un kāda būs atdeve. Esmu devusi FM ierēdņiem uzdevumu ēnu ekonomikas apkarošanas plānu pārstrādāt tā, lai tajā paliktu, pirmkārt, tikai tādi pasākumi, kuri ir reāli īstenojami, otrkārt, tikai tādi pasākumi, no kuriem varētu būt atdeve.

Apkarojot ēnu ekonomiku, kurām tautsaimniecības nozarēm, jūsuprāt, jāpievēršas vispirms?

Noteikti būvniecībai. Te svarīga ir ID karšu ieviešana, ļoti rūpīga darbalaika uzskaite, kā arī nodokļu nomaksas detalizēta uzskaite un – likumsakarīgi – arī kontrole, tāpat arī solidāras atbildības principa ieviešana, kas nozīmē to, ka ģenerāluzņēmējs būtu atbildīgs gan par to, ka apakšuzņēmēji samaksā visus obligātos nodokļu maksājumus pilnā apmērā, gan par to, lai būtu legāla nodarbinātība. Svarīga ir arī reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešana tajās nozarēs, kurās izmanto nodokļu optimizēšanas shēmas, piemēram, graudu tirdzniecībā. 

Sabiedrības uzmanības centrā graudu tirdzniecības un pārstrādes nozares nonākušas saistībā ar VID un Dobeles dzirnavnieka konfliktu, kurā tiek minēts tieši PVN un abas iesaistītās puses pastāv katra uz savu taisnību.

Es nostājos VID pusē tajās situācijās, kad VID strādā valsts interesēs. VID turklāt Dobeles dzirnavnieka gadījumā ir daudz darījis, lai rastu risinājumu, kā uzņēmumam turpināt darbu līdz strīda atrisinājumam. 

Jūs kā bijusī ekonomikas ministre labi zināt, ka daudzu nozaru uzņēmēji sūdzas – paši maksā visus nodokļus pilnā apjomā, bet blakus ir negodīgi konkurenti, kuri maksā algas aploksnē un īsteno nodokļu nemaksāšanas shēmas, bet VID neko būtisku nedara pat tad, kad godīgie uzņēmēji dod norādes, kādā virzienā VID varētu strādāt, – šādi izteikumi skan no būvniecības, tūrisma, taksometru pakalpojumu un vēl citām nozarēm. Kā jūs to komentētu?

Protams, ēnu ekonomika un nodokļu nemaksāšana kropļo konkurenci, un tas jāņem vērā VID darbiniekiem. Godīgie uzņēmēji negodīgo tirgus dalībnieku rīcības rezultātā kļūst nekonkurētspējīgi un pat izbeidz savu darbību. Es gribu uzsvērt, ka nodokļu nemaksāšanas apkarošana jāsāk ar, iespējams, negodīgo VID darbinieku atbrīvošanu no darba, lai būtu skaidrs, ka cilvēki, kas strādā VID, ir godprātīgi. Nākamais solis ir vērtēt – ja tiešām VID netiek galā, es uzsveru, netiek galā, nevis negrib tikt galā ar saviem pienākumiem nodokļu nemaksāšanas apkarošanā, varbūt jāstiprina VID kapacitāte. Tomēr vēlreiz norādu – jāizvērtē, vai VID kapacitātes trūkuma dēļ nevar novērst nodokļu nemaksāšanu, vai arī VID vienkārši negrib ar pilnu atdevi strādāt šajā virzienā. Iespējams, ne vienmēr, kad VID redzējis kādu nodokļu nemaksāšanas shēmu, VID darbinieki ir pietiekami aktīvi rīkojušies, varbūt VID darbiniekiem bijuši negodīgi motīvi, kas noteikuši to, ka aktīva rīcība nav sekojusi.

Respektīvi, problēma varēja būt nevis VID kapacitātes trūkums, bet, iespējams, VID darbinieku negodīgums, kas traucējis nodokļu nemaksāšanas apkarošanu?

Jā, kā jau teicu, VID uzticību ir zaudējis. Iepriekš varbūt nav gribēts pamanīt problēmas, kas pastāv VID. Es augstu vērtēju to, ka mediji ieguldījuši savu artavu un atvēruši, kā mēdz teikt, augoņa virskārtu, ļaujot politiķiem, arī man, veikt darbu, kas nepieciešams VID sakārtošanai. Nereti ir tā, ka lietas, kas jādara, ir grūtāk paveikt, ja nav izveidojies sabiedrības viedoklis un nav vajadzīgās vilkmes un atbalsta. Šajā gadījumā mediji izdarījuši labu darbu, piešķīluši vajadzīgo uguntiņu, lai VID iekšienē varētu veikt pārmaiņas uz labu.  

Taksometru pakalpojumu biznesa pārstāvji vērsās pie valsts institūcijām ne tikai ar sūdzībām par negodīgiem konkurentiem, bet ar konkrētiem priekšlikumiem, kādas pārmaiņas normatīvajā regulējumā veikt, lai mazinātu pelēko sektoru nozarē, tomēr priekšlikumu īstenošana raiti nevirzās.

Esmu lūgusi, lai mani ierēdņi sagatavo informāciju par tiem priekšlikumiem, kurus nozare iesniegusi, un mēs vērtēsim, ko varam ieviest. Zinu, ka runa bija par patentmaksas ieviešanu. Nevajadzētu būt tā, ka līdz ar patentmaksas ieviešanu no ierastā nodokļu režīma uz šādu patentmaksas maksājuma veidu pāriet tie uzņēmumi, kuri maksā nodokļus pilnā apjomā, tā samazinot kopējo nodokļu masu, ko iegūst valsts budžets. Savukārt, ja patentmaksu ievieš kā papildnodokli, sanāk pārāk liels slogs tiem uzņēmumiem, kuri jau godīgi maksā nodokļus. Taksometru biznesa sakārtošana nav vienkāršs process, jāatrod zelta vidusceļš, ko pagaidām ierēdņi kopā ar nozari nav pratuši atrast. Es šajā jautājumā noteikti iedziļināšos.

Kādas pārmaiņas nodokļu jomā nākamajā gadā varētu piedzīvot Latvijas iedzīvotāji?

Esmu jau devusi solījumu sev un uzņēmējiem un esmu saviem ierēdņiem devusi uzdevumu, ka mēs nepalielināsim nodokļus un nemainīsim nodokļu sistēmu tikai tādēļ, lai aizpildītu kādas tabulas ailītes budžeta veidošanas procesā, vai tikai tādēļ, ka nav pietiekami daudz naudas, ko notriekt. Līdz šim diemžēl tā bijis, ka pēdējās nedēļās pirms budžeta pieņemšanas tiek domāts par to, kuru nodokli palielinot trūkstošo naudu varētu iegūt. Uzņēmējiem jāzina ne tikai tas, kādi spēles noteikumi ir šodien, bet arī tas, kādi spēles noteikumi būs rīt. Esmu uzņēmējiem devusi solījumu, ka jebkādas pārmaiņas nodokļu sistēmā ar viņiem tiks apspriestas.

Visu interviju ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) lasiet pirmdienas, 21. marta laikrakstā Diena

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē