PTAC vadītāja: Jāliek pārbaudīt cilvēku teikto

Kāds ir pamatojums nepieciešamībai atkal ko mainīt kredītu piešķiršanas prasībās?

Mēs nācām klajā ar attiecīgo priekšlikumu jau pavasarī, tikai darbinieku trūkuma dēļ nevarējām šo procesu pabeigt. Jau šobrīd likumā ir noteikts, ka komersantiem jāvērtē kredītu prasītāju maksātspēja, balstoties uz pietiekamu informāciju, kas iegūta vai nu no patērētāja, vai no datubāzēm. Principā mēs bijām devuši savās vadlīnijās tādu kā likuma atvieglojumu, nosakot, ka līdz 427 eiro, kas atbilst 300 latiem, var balstīties tikai uz informāciju, ko saņem no patērētāja. Mums bija vēlme sistēmu veidot vienkāršāku un noteikt, ka pilna pārbaude jāveic jau no pirmā eiro, diemžēl tā nenotika, un līdz ar to tagad lielākā daļa komersantu ātros kredītus dod tikai līdz šiem 427 eiro. Pagājušajā gadā, ja nemaldos, mēs veicām pētījumu un arī žurnālisti rakstīja par to, ka, ņemot kredītus, patērētājs tiek pat mudināts norādīt lielāku summu, lai nebūtu problēmu ar kredīta piešķiršanu. Precīzi no galvas neatceros, bet ap 20% aptaujāto cilvēku atzina, ka viņiem šāda situācija bijusi.

Katrs cilvēks ir pats atbildīgs likuma priekšā par nepatiesas informācijas sniegšanu kredīta devējam.

Šī norma principā nedarbojas, jo patērētāji tā īsti to neapzinās, bet komersanti viņus nekad policijā nenosūdzēs, līdz ar to nekāda īpaša kreņķa par to nevienam nav. Līdz ar to uzskatām, ka 427 eiro ir pārāk liela summa, līdz kurai drīkst nepārliecināties par patērētāja maksātspēju. Turklāt toreiz, kad vienojāmies par šādu summu, galvenais arguments bija, ka kredītu devējiem nav pieejamas datubāzes, kas arī bija taisnība, bet šobrīd jau ir izveidoti licencētie kredītbiroji, kuros var arī elektroniski pārliecināties, ka patērētāja sniegtā informācija, piemēram, par ienākumiem atbilst patiesībai.

Uzņēmēji saka, ka gada sākumā spēkā stājās jaunas likuma normas, to rezultāti vēl nav redzami, bet jūs nākat klajā ar vēl vienām izmaiņām.

Tās ir pilnīgi atšķirīgas lietas. Tas, ko ar jauno gadu ieviesa, attiecas uz kredītu dārdzību. Tas, par ko mēs runājam, ir, kādā veidā jāveic maksātspējas pārbaudes. Likumā jau šobrīd spēkā tas, ka jāvērtē, balstoties uz pietiekamu informāciju. Likumā nevar visos sīkumos aprakstīt, tieši kā tā procedūra jāveic. Tāpēc, kā jau teicu, iepriekš, kamēr informācija nebija pārbaudāma, tika atļauts izsniegt aizdevumus līdz 300 latiem, balstoties uz patērētāju teikto. Šobrīd situācija mainījusies, neredzu iemeslu, kāpēc kredīta devējam par potenciālā klienta maksātspēju nepārliecināties.

Tomēr gribētos saprast, ciktāl valstij jājaucas jautājumos, kas ir katra cilvēka atbildībā – ja es pats meloju, man pašam par to jāatbild.

Daudzas ir tādas jomas, kurās valstij jāregulē, jo cilvēki diemžēl nesaprot. Tāda ir cilvēku daba. Valstij rūp katrs iedzīvotājs, arī tas, lai cilvēki tādu principā daļēji pat mazu parādu dēļ nebrauktu projām no Latvijas. Un lai šī kreditēšana Latvijā būtu atbildīga, nevis dotu kredītus cilvēkiem, kam tos nevajag dot.

Parasti normatīvus izdod, balstoties uz pētījumiem. Jūs vairākkārt, arī nesenajā preses konferencē, atsaucaties uz kaut kādiem atsevišķiem gadījumiem, aizdomām, pieļāvumiem.

Mums diemžēl ātro kredītu nozarē grūti veikt kaut kādas uzraudzības darbības, jo neviens brīvprātīgi nevēlas ar savu vārdu veikt kontrolpirkumus, lai pārliecinātos, kādas ir šīs procedūras.

Ar policiju šajā ziņā nevarat sadarboties, ja jau aizdomas tik pamatotas?

Nevar, jo tāpat vajag personas datus. Bet jau teicu, ka pagājušajā gadā veicām aptauju, kuras ietvaros daudzi cilvēki atzina, ka viņi stāstījuši nepatiesību.

Kārtējais gadījums, kad tiek sodīti nevis melotāji, bet tie, kas tiem snieguši pakalpojumus...

Tā tomēr ir arī komersanta atbildība pārliecināties par nākamā klienta maksātspēju.

Kā kopumā vērtējat situāciju šajā jomā tirgū? Tā uzlabojas vai pasliktinās?

Skatoties, par ko runājam. Maksātspēja uzlabojusies lielākajā daļā no nozarēm. Līzingiem un patēriņa kredītiem ir salīdzinoši laba situācija, jo tur pēc būtības patērētājiem, kam ir ikmēneša ienākumi, vieglāk – pamatsummu atdod pakāpeniski. Redzam, ka ir ļoti daudz reklāmas, kas mudina aizņemties, tā ir agresīva, uzbāzīga. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc varbūt tik daudzi cilvēki paņem kredītus, kaut viņiem nemaz to nevajag.

Arī bankas sākušas piedāvāt pakalpojumus, kas agrāk bija nebanku kredītdevēju "lauciņā". Jūsu jaunās iniciatīvas samazina konkurenci tieši bankām.

Uz bankām attiecas tādas pašas prasības par klientu maksātspējas pārbaudi.

Kā nosacījums par padziļinātu pārbaudi var ietekmēt tos kredītu devējus, kuri saziņu ar klientu organizē caur datoru vai telefonu?

Domāju, ka nekā. Tas, kas no viņiem tiek prasīts – nodrošināt iespēju kredītbirojos pārliecināties par klienta maksātspēju. Pieņemu, ka to var izdarīt automātiski.

Cik droša esat, ka jums izdosies realizēt ieceri par jaunajiem nosacījumiem?

Man nav nekādu šaubu par iespēju realizēt, jo tās ir PTAC vadlīnijas – mūsu viedoklis par to, kā pareizi normatīvais akts jāievieš.


Tēmas Lielāka kontrole. Par un pret kontekstā lasi arī sarunu ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītāju Gintu Āboltiņu, kurš kritizē PTAC par pārsteidzīgu vēlmi ieviest jaunus grozījumus: "Kurš ir politikas veidotājs – Ekonomikas ministrija, kas virzīja grozījumus likumā, vai PTAC, kas jau laikā, kad šie grozījumi vēl nav parādījuši savu efektivitāti, virza kaut kādus citus grozījumus? Viennozīmīgi uzskatu, ka vispirms vajadzētu sagaidīt 2016. gada pilnus rezultātus, tad nozarei ar ministriju izdiskutēt, izanalizēt būtiskākos rādītājus un tikai tad lemt, kas vēl pilnveidojams."