Rīgā pie varas esošie dažādos medijos skaidrojas, ka tirgus uzturēšana prasot lielus kapitālieguldījumus, bet pašvaldības prioritāte esot skolas, nevis tirdzniecības vietas. Opozīcija, īpaši neiedziļinoties argumentos par ēkas tehnisko stāvokli (nez kāpēc Zolitūdes traģēdija šādos brīžos aizmirstas?), pieprasa, lai tirgus savu darbību turpinātu tāds, kāds tas ir, vai pa lēto nedaudz pielabots. Līdz ar to jautājums nonācis tādā kā strupceļā – lēmumu pieņēmēji piekāpties un tirgu neslēgt vairs nevar atļauties, jo tā būtu vājuma izpausme un padošanās, turklāt pat ne vēlētāju gribai, bet saviem sīvākajiem pretiniekiem. Piešķirt naudu remontam arī grūtības, jo, lai cik liela būtu summa, skaidrs, ka tās lietderība tiks apšaubīta – arī tam jau pirmos apliecinājumus esam dzirdējuši. Ar galvenā nomnieka pieņemšanu ir tas pats – kurš gan gribēs riskēt ar reputācijas sagraušanu, nonākot politisko cīņu krustugunīs? Līdz ar to nevar izslēgt situāciju, ka līdz Saeimas vēlēšanām jebkāda kustība par Āgenskalna tirgus nākotni var būt uzlikta uz bremzēm.
Tiem, kuri šajā tirgū laiku pa laikam iegriezās, jau sen bija skaidrs, ka tur nepieciešams gan kārtīgs remonts, gan konceptuāla izlemšana, kādam tam būt, jo īpaši tāpēc, ka tuvumā pēdējos gados saradušies vairāki lielveikali un ar tiem konkurēt, darbojoties līdzšinējā veidā, ir bezcerīgi. Risinājums būtu orientēties uz kaut ko līdzīgu tam, kāds ir Kalnciema ielas tirdziņš, bet tad atkal – vai nu Āgenskalna tirgus apsaimniekošana ir jānodod tādai kompānijai kā Kalnciema ielas tirdziņa rīkotāji, vai arī jāsavāc menedžeru komanda, kura spējīga uz kaut ko līdzīgu. Tiesa, arī pēdējais variants šķiet mazticams, jo kaut kas tāds jau šobrīd ir realizēts – pavisam nesen taču rūpes par Āgenskalna tirgu no iepriekš neveiksmīgi saimniekojoša nomnieka pārņēma pašvaldības uzņēmums Rīgas centrāltirgus, tika pat izdota īpaša šī tirgus pagātnei un nākotnei veltīta avīze, uzsākti steidzamākie ēkas remonta darbi, tika ziņots, ka tirgus apgrozījuma rādītāji būtiski uzlabojušies, Rīgas centrāltirgus vadītājs publiski deklarēja, ka tiks uzsākta pamatīgāka ēkas rekonstrukcija, tam piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, bet nu, kā redzams, viss apstājas un atkal ir neskaidrība. Vai tā mazināsies 15. janvārī, kad Rīgas domniekiem tiks piedāvāta tirgus attīstības vīzija? Šaubos.
Visdrīzāk – jānogaida, līdz paiet vēlēšanas. Par daudz te politisku interešu.
Onslow
Jānis Labrencis