Sociālajos tīklos šobrīd notiek daudzas kaujas. Ne jau tikai starp Putina režīma apmātajiem un Latvijas patriotiem. Kaujas notiek vienos «burbuļos» starp vienas pārliecības cilvēkiem, strīdoties pat par tādiem jautājumiem, vai padomju okupācijas karaspēka Uzvaras pieminekli drīkst saukt tikai par Okupācijas pieminekli vai tam drīkst piemērot arī citus, tēlainākus, apzīmējumus, piemēram, nodrāztais zīmulis. Vai okupēto Ukrainas teritoriju – Doneckas un Luhanskas – saukšana īsumā par "republikām" ir valsts nodevībai un Kremļa interešu aizstāvībai pielīdzināms akts vai tomēr nav?
Īpašs gadījums visās šajās eksplozīvi emocionālajās diskusijās ir krievu aktrise Čulpana Hamatova, kura publiski paziņoja par palikšanu Latvijā un kuru savā trupā laipni uzņēma Jaunā Rīgas teātra direktors Alvis Hermanis. Hamatovas gadījums, protams, nav vienkāršs – viņa nav nabaga Putina opozicionāre, kurai Krievijā draud nāves briesmas, tādēļ steidzami jāmeklē patvērums Latvijā! Hamatova ilgus gadus ir publiski paudusi atbalstu Putinam un viņa politikai, kalpojusi par sava veida "Kremļa lakstīgalu". Taču acīmredzot savu galīgo izvēli izdarījusi jau 25. februārī, dienu pēc iebrukuma Ukrainā, kā viena no pirmajiem Krievijas kultūras darbiniekiem parakstot protesta vēstuli pret karu. Vai par vēlu? Vismaz no krievu režisora Vitālija Manska viedokļa nē, kurš tajā pašā dienā atzina: "Tagad ir īstais brīdis, lai katrs pieņemtu lēmumu par nākotni. Visiem – gan pilsoņiem, kuri dzīvo Krievijas Federācijā, gan Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārpus tās, gan Ukrainas pilsoņiem, gan ES un pasaules pilsoņiem. Mierīgi, prātīgi, nosvērti, bet stingri, bez pustoņiem. Pats šo lēmumu pieņēmu 2014. gadā, kad pametu Krieviju un pārcēlos dzīvot un strādāt uz Latviju."
Grēksūdze un piedošana ir viens no stūrakmeņiem, uz kuriem balstās Eiropas civilizācija. Tās remdē negatīvās emocijas, pirmām kārtām naidu, sāpes, un noņem pagātnes nastas. Šobrīd, kad ir neizsakāmi sāpīgi vērot video no Ukrainas ar noslepkavotiem bērniem un kad tiek līdz kaulam uzplēstas mūsu pašu tautas vēsturiskās vātis, svarīgi atcerēties piedošanas žēlastību. Ar kara noziedzniekiem agri vai vēlu tiks galā dažādu valstu, arī Latvijas, specdienesti un tiesībsargi. Mums ir jādod iespēja krievu cilvēkiem glābt dvēseli, nevis atdot to Putinam!
Pēdējais brīdis izvēlei
Sarežģīts laiks. Ne tikai tāpēc, ka mums tuvumā ir karš, kura iespējamība kā Dāmokla zobens guļas arī pār mums, ekonomiskās grūtības, jāsniedz tīri praktiska palīdzība Ukrainas bēgļiem. Sarežģīts arī tāpēc, ka morāles un veselā saprāta kompasi ir jāuzstāda sevišķi precīzā režīmā, atrodot zelta pavedienu jeb virvi starp mūsu emociju bezdibeņiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.