Līdz brīdim, kamēr atšķirībām uzmanību pievērsa patērētāju tiesību aizsargi Eiropas Savienības dalībvalstīs. Un tomēr, šķiet, šajā jautājumā nekas nemainīsies un mums arī turpmāk būs jāizjūt šī atšķirīgā attieksme no starptautiskajiem ražotājiem un tirgotājiem.
Runājot tieši par pārtikas produktu segmentu, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa atsaucas uz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veikto pārbaužu secinājumiem, ka Latvijas pircējiem piedāvātie importa pārtikas produkti nebūtiski atšķiras no saviem analogiem rietumu tirgos, tāpēc PTAC neesot arī pamata ierosināt lietu par iespējamu negodīgu komercpraksi.
Nedaudz gan pārsteidz Vītoliņas loģika, akcentējot, ka Latvijas iedzīvotājiem esot iespēja atsevišķos tirdzniecības tīklos iegādāties Rietumeiropas tirgiem paredzētos produktus, kas attiecīgi nozīmējot, ka tad, ja cilvēks tiešām to vēlas, viņš varot doties uz tiem veikaliem, kas piedāvā tās preces, kuras viņš vēlas. Līdz ar to Latvijas patērētājiem lielākoties esot piedāvāta iespēja izvēlēties. Nenoliedzama taisnība, pircējam ir dota teorētiska izvēles iespēja, taču – cik ir tādu veikalu? Un cik lielai daļai Latvijas iedzīvotāju tie ir pieejami fiziski?
Es arī tomēr atļaušos apšaubīt Vītoliņas televīzijā izteikto apgalvojumu: "Protams, Latvijas tirgū, iespējams, ir savādāki produkti nekā citviet ES, bet tas uzreiz nenozīmē, ka tā ir diskriminācija. Tie lielākoties ir mūsu pašu importētāji, kuri pēc patērētāju pieprasījuma arī izvēlas produktus, kādus šeit ir iespējams pārdot." Es ļoti vēlētos redzēt kvalitatīvu un kvantitatīvu pētījumu, pamatojoties uz kuru tiek izteikts apgalvojums, ka tieši patērētāji ir tie, kuru vēlmes tiek ņemtas vērā, Latvijas tirgū piedāvājot preces, kas vairāk vai mazāk tomēr atšķiras no analogiem Rietumeiropā.
Lai arī kā, tomēr izbrīnu rada fakts, ka iestāde, kurai būtu jāaizstāv Latvijas patērētāju tiesības, vismaz necenšas šo atšķirīgo attieksmi pret mūsu valsti aktualizēt starptautiskā līmenī. Grūti spriest, vai mēs spētu vieni paši ietekmēt starptautisko korporāciju attieksmes maiņu pret mums. Tomēr vismaz savas pašcieņas dēļ būtu vērts starptautiskā līmenī uzdot jautājumus un arī saņemt atbildes uz tiem, piemēram – kādu vien šīm korporācijām zināmu iemeslu dēļ viņi uzskata, ka Latvijas iedzīvotāja garšas kārpiņas labprātāk izbauda kārumu ar kakao glazūru, kuras sastāvā ir arī augu tauki, piemēram, palmu eļļa, kamēr Vācijā iegādāts analogs produkts glazēts ar šokolādi, kuras sastāvā ir kakao sviests un kakao masa.
Šķiet, uzraugi savā formālajā ikdienā, vadīdamies pēc normatīvu burtiem, aizmirsuši vienkāršo cilvēku. Jo šeit nav runas par produkta atbilstību kvalitātes un veselības drošības prasībām, šeit ir runa par rietumu ražotāju attieksmi pret Latviju un tās iedzīvotājiem. Atšķirībā no Vītoliņas es tomēr uzskatu, ka šādas atšķirības, kaut arī varbūt nebūtiskas, liecina par nevienlīdzīgu, proti, diskriminējošu attieksmi pret mums
jautājums
reptilis
viesis