Viens no pārkaršanas iemesliem ir situācija darba tirgū. Kredītrisku apdrošināšanas kompānija atsaucas uz vēsturisko pieredzi, ka zems bezdarba līmenis Vācijā, ASV un Centrāleiropā liecina par uzņēmumu tuvošanos savai maksimālajai ražošanas kapacitātei. Tas savukārt var veicināt uzņēmumu pārkaršanu un novest pie piegāžu ierobežojumiem, kavējot izaugsmi. Tāpēc esot jāmeklē jauni veidi, kā paaugstināt produktivitāti un veicināt savu konkurētspēju.
Pie finanšu kompānijas teiktā ir vērts piebilst, ka arī Latvijā bezdarba līmenis turpina sasniegt aizvien jaunus pēckrīzes zemākos punktus un cīņa par darbarokām kļūst aizvien asāka, kas var izraisīt strauju došanos pretī jaunam finanšu burbulim. Straujāk augošās ekonomikas nozares aizvien vairāk saskaras ar nepieciešamību pēc jūtama algu kāpuma tā vienkāršā iemesla dēļ, lai labākos darbiniekus nepārvilinātu citi.
Tas rada iedīgli ne pārāk veselīgai spirālei, kur algu pieauguma izdevumus uzņēmēji cenšas kompensēt ar lielākām cenām.
Tā rezultātā var veidoties situācija, kad pēc jūtamāka algu pieauguma kādā tautsaimniecības sadaļā darba samaksu atkal var nākties visai strauji kāpināt, jo cenas ir pieaugušas un darbinieks dzīves dārdzības pieaugumu nevēlas segt no savas kabatas. Šī procesa ēnas puse ir uzņēmumu konkurētspējas zudums starptautiskajā arēnā, kas savukārt var novest pie darbības sašaurināšanās. Turklāt šādi bumi nevar ilgstoši pastāvēt, jo galu galā algu un cenu palielināšanas burbulis plīst, kā rezultātā sāk strauji rukt ne tikai dažādu finanšu aktīvu vērtība, bet arī algas. Pirktspēja mazinās, un rūkošais pieprasījums var novest pie jauna darba samaksas krituma. Proti, līdzīga situācija tai, ko Latvija piedzīvoja 2008. un 2009. gadā.
Šis gan droši vien nav tuvāko ceturkšņu scenārijs, tomēr pašreizējā pasaules ekonomiskā eiforija var nebūt arī ilgstoša. Par to zināmā mērā liecina arī pēdējā laikā notiekošais kritums pasaules akciju tirgos. Pēc pieauguma lejupejoša korekcija ir loģiska, tomēr jāatzīst, ka iepriekšējais akciju cenu kāpums ir bijis ne tikai ilgstošs, bet arī samērā "stāvs". Līdz ar to cenu samazināšanās var ievilkties, negatīvi atsaucoties ne tikai uz uzkrājumiem, bet arī uz investīciju mikroklimatu, un samazināt pieprasījums pēc darbarokām, pārvelkot svītru arī labklājības pieaugumam.