Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Par otro svešvalodu

Valodu tematika mūsu sabiedrībā tiek uztverta ļoti emocionāli. Tā tas ir arī diskusijās par otro svešvalodu skolās, kad tiek spriests, ka krievu valodu mācīt nevajadzētu, bet trūkst pedagogu, lai mācītu citu svešvalodu.

Jāatgādina, ka pamatizglītības posmā paredzēta pakāpeniska pāreja uz otro svešvalodu – kādu no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām –, virzoties uz to, ka no 2026./2027. mācību gada krievu valoda kā otrā svešvaloda netiks piedāvāta. Apspriežot šo tēmu neformālās sarunās ar vidējās paaudzes latviešiem, kuri krievu valodu pārvalda, izkristalizējušies vairāki secinājumi.

Vispirms jau secināms, ka bez krievu valodas mūsdienās Latvijā var iztikt. Ir jomas un specialitātes, kurās krievu valodas zināšanas netiek prasītas. Piemēram, izdevējdarbībā, latviešu mediju vidē, valsts pārvaldē, kultūras jomā un vēl daudzviet citur ir svarīgas latviešu valodas un vismaz vienas ES oficiālās valodas (visbiežāk tā ir angļu valoda) zināšanas. Līdz ar to ir secināms, ka apgalvojums – jaunieši nevarēs veidot karjeru Latvijā, ja nezinās krievu valodu, – tomēr neattiecas uz visām nozarēm.

Ja vērtē, kā krievu valodas zināšanas XXI gadsimtā latviešu vidējai paaudzei ir noderējušas, te ir divi aspekti. Pirmkārt, bija laiks, kad krievu valoda tika plaši izmantota kā saziņas valoda tūrismā, piemēram, ekskursijās Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Austrumeiropas un ES dienvidu pilsētās, muzejos un dažādās apskates vietās. Taču līdz ar paaudžu maiņu un to ģeopolitisko fonu, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā, krievu valodas izmantošana gan Baltijā, gan citur pēdējā laikā ir jūtami mazinājusies.

Otrkārt, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā krievu valodas zināšanas ir ļāvušas saprast, ka tepat Latvijā ir tādi cilvēki, kas ir nelojāli mūsu valstij, atļaujas klaigāt par Latvijas neatkarības gados zudušajām okupantu privilēģijām, histēriskā agresivitātē reaģē uz atbalstu Ukrainai un meklē iespējas klausīties oficiāli aizliegtās Krievijas televīzijas programmas.

Šoziem Davosā mūsu Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs brīdinoši norādīja, ka Vladimirs Putins sapņo par Krievijas impērijas atjaunošanu, kāda tā bija XIX gadsimtā un XX gadsimta sākumā (LETA, 18. janvāris). Šādā ģeopolitiskajā situācijā latviešiem, igauņiem un lietuviešiem, kā arī poļiem un somiem krievu valodas pārvaldīšana kļūst par daļu no naidīgu indivīdu atmaskošanas stratēģijas. Vai krievu valodu skolā vajadzētu mācīties latviešu bērniem? Nē.

Vai, nesaprotot krievu valodu, nevar pat apjaust, cik daudz Kremļa fanu ir mūsu valstī? Jā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē