Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Pabalstu reforma maz ko dotu

Demogrāfiskās tendences Latvijā norāda uz to, ka strauja ekonomikas izaugsme nebūs iespējama, ja netiks domāts par līdzsvaru darba tirgū.

"No darba tirgus iziet daudz vairāk darbinieku nekā tajā ienāk. 2022. gadā no darba tirgus izgāja ap 12 400 darbinieku, kas ir gandrīz Cēsu iedzīvotāju skaits," nesen aģentūrai LETA sacīja konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory valdes locekle Anta Praņēviča.

Vienlaikus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati rāda, ka šovasar Latvijā ir ap 45 tūkstošiem bezdarbnieku un ap 20 tūkstošiem brīvo darba vietu. Aptuveni rēķinot, var sacīt, ka bezdarbnieku ir 2,25 reizes vairāk nekā vakanču. NVA arī vēsta, ka pērn darbā iekārtojušies 54 539 bezdarbnieki. Vidējais darba atrašanai nepieciešamais laiks bijis 114 dienu, 2022. gadā – 123 dienas, 2021. gadā – 158 dienas.

Savukārt no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) aprindām ir izskanējis viedoklis, ka jāpārskata bezdarbnieka pabalsta saņemšanas nosacījumi, lai motivētu bezdarbniekus atgriezties darba tirgū. Te gan var piebilst, ka pēdējā laikā LDDK ar savu "mežonīgā kapitālisma" stila retoriku, piemēram, par darba nespējas lapu tēmu, veido augsni kreiso ideju popularitātei mūsu sabiedrībā. Ja Progresīvie tiešām vēlētos iesakņoties Latvijas politiskajā ekosistēmā kā stabila, centriski kreisa partija, tad šo brīdi izmantotu.

Gan 2008.–2010. gada finanšu krīzē, gan Covid-19 pandēmijas laikā esam redzējuši, ka gluži negaidīti bez darba var palikt jebkurš, neatkarīgi no izglītības līmeņa, vecuma un specialitātes. Bezdarbnieka pabalsts ir finansiālās drošības spilvens, kas ļauj kompensēt zudušos ienākumus un veikt ikdienā nepieciešamos maksājumus. Pat profesionāli pieredzējušu, labi izglītotu un mērķtiecīgu darba meklētāju pieredze liecina, ka jauna darba atrašana mēdz prasīt trīs četrus mēnešus, reizēm pat pusgadu. Šajā laikā ir gan jāpērk pārtika, gan jāapmaksā ar mājokli saistītie rēķini, gan arī var rasties ar veselības aprūpi saistīti tēriņi. Jāņem vērā arī tas, ka iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu ir būtisks motivējošs faktors tam, lai strādātu darba ņēmēja statusā un veiktu atbilstošās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. 

Nevar ignorēt arī to, ka mūsu valstī bezdarbs ir saistīts ar reģionālo faktoru. Pēc neseniem datiem, bezdarba līmenis Latgalē vidēji ir augstāks par 10%, toties Rīgā ir zemāks par 4% un citur Latvijā svārstās ap 5%.

Var jau mazināt bezdarbnieka pabalsta lielumu un maksāšanas ilgumu, taču, visticamāk, tas neveicinās Austrumlatgales bezdarbnieku došanos strādāt uz Rīgu, Liepāju vai Valmieru.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē