Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) jau ir pieļāvis, ka no maija varētu ieviest mērķētu pabalstu vairākām iedzīvotāju grupām. Aģentūra LETA vēsta, ka premjerministrs atzinis – iepriekš "daļā gadījumu kompensēts varētu būt par daudz un, iespējams, kaut kur arī nepietiekami".
Tāds viedoklis, ka turpmāk valsts atbalstam jānonāk pie tiem iedzīvotājiem, kuriem tas nepieciešams ikdienas tēriņiem, nevis jākļūst par visu nodokļu maksātāju finansētu bonusu turīgiem cilvēkiem luksusa preču iegādei vai eksotiskiem ceļojumiem, ir pavīdējis arī ekonomistu vidē. Pabalstus piešķirt, rūpīgāk izvērtējot saņēmēju finansiālo situāciju, ir aicinājusi arī Latvijas Banka.
Tas, ka valdība līdz šim nav izstrādājusi sistēmu, lai piešķirtu pabalstus atbilstoši labklājības līmenim, skaidrojams ar to, ka, pirmkārt, Covid-19 pandēmijas laikā ir nepieciešams rīkoties ātri, un, otrkārt, ar to, ka, jo lielāka klasificēšana, jo lielāki riski, ka būs neapmierinātie. Tādu kritēriju kā "pabalsts visiem pensionāriem" apstrīdēt ir sarežģīti, jo ikvienam, kurš ceļ pretenzijas, var pateikt – pabalsts nepienākas tāpēc, ka neesi pensionārs, un punkts. Runājot par to, ka varētu pēc ienākumu līmeņa dalīt ģimenes, kurās aug bērni, un bagātajām ģimenēm pabalstus nepiešķirt, jāatceras, ka finanšu ministram Jānim Reiram (JV), kurš iepriekš ko tādu minēja, pāri vēlās milzīgs sabiedrības kritikas vilnis.
Līdz ar to ir maz ticams, ka Saeimas vēlēšanu gadā valdošajai koalīcijai būs pietiekami daudz drosmes un pietiekami spēcīgi argumenti, lai klasificētu pabalstu saņēmējus pēc ienākumu līmeņa. Tāpat jau skaidrs, ka tās iedzīvotāju grupas, kuras paliks ārpus atbalsta saņēmēju loka, centīsies uzrunāt opozīcijas partijas, lai izmantotu par savu elektorātu vēlēšanās.
Turpretī attiecībā uz uzņēmumiem jāteic, ja kādam uzņēmumam pēc 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimu, šī agresīvā austrumu kaimiņvalsts ir galvenais eksporta tirgus, tad tā nu gan nav visu Latvijas nodokļu maksātāju problēma. Tas, ka Krievija ir riskanta ārējās tirdzniecības partnere, bija saprotams jau tad, kad pirms astoņiem gadiem tika ieviestas Krievijas un rietumvalstu savstarpējās sankcijas. Līdz ar to pašiem uzņēmumiem arī jādomā, ko darīt tagad, kad Krievijas tirgus ir slēgts.