Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Trešdiena, 6. novembris
Leonards, Leons, Linards, Leo, Leonarda
Emocionālo tēmu vidū ir viss, kas tautsaimniecībā ienāk no ārvalstīm

Neapjukt investīciju virpulī

Latvijas sabiedrībai raksturīga prasme daudzus jautājumus uztvert racionāli un par tiem diskutēt argumentēti, bet ir arī tēmas, kuras tiek uztvertas ļoti emocionāli.

Šādu emocionāli uztverto tēmu vidū ir, vienkārši sakot, viss, kas Latvijas tautsaimniecībā ienāk no ārvalstīm. Pietiek kādam uzņēmējam paust, ka strādājošo trūkst un jāaicina darbinieki no ārvalstīm, lai asi izskanētu pretēji viedokļi – gan uzsverot, ka politiķiem jāvienkāršo viesstrādnieku (šī jēdziena plašākajā izpratnē) nodarbināšana, gan arī panika par to, ka strādājošie no ārvalstīm apdraudēs vietējo identitāti. Iemesls šādai emocionālai uztverei, visticamāk, slēpjas Latvijas smagajā, sarežģītajā vēsturē, un reizēm tiek aizmirsts, ka tagadnē ne vienmēr noder pagātnes pieredze.

Emocionāli ierasts uztvert arī tādu visai racionālu tautsaimniecības kategoriju kā ārvalstu investīcijas. Un atkal ir divas galējības. Viena vērsta uz to, ka ikviens ārzemnieks, kurš kaut ko grib investēt, jāsagaida, tā sakot, ar ziediem, orķestri, sarkano paklāju, atbraucēju pasludinot par visas ekonomikas glābēju, kurš parādīs, kādai jābūt ideālai uzņēmējdarbībai. Otra galējība savukārt vērsta uz to, lai visiem iespējamajiem līdzekļiem aizšķērsotu ceļu ārvalstu investīciju projektiem.

Savukārt daudzie un dažādie ārvalstu investīciju piemēri rāda, ka neko nevajag vispārināt, jo Latvijā darbojas ļoti veiksmīgi eksportspējīgi uzņēmumi, kuri ik gadu lielas summas maksā nodokļos un nodrošina lielu skaitu darba vietu un kuri, visticamāk, tik veiksmīgi nedarbotos, ja šajos uzņēmumos nebūtu ieguldītas ārvalstu investīcijas. Taču ir arī piemēri, kad ārzemju nauda biznesa glābējas lomā izgāzusies. 

Attiecībā uz to, kā uztvert ārvalstu investīcijas, uzmanības vērti ir kolēģa Anda Sedlenieka raksti par to, ka būtiski augušas Ķīnas tiešās ārvalstu investīcijas (Diena, 26.10. un 30.10.), jo, vēstot par investēšanas politiku Ķīnas gaumē, abos rakstos akcentēts, ka investīcijas nav labdarības projekts, lai palīdzētu citai valstij, bet saistītas ar pašu investoru pragmatiskajiem mērķiem.  

Tipisks ārvalstu investors neveido ražotni, teiksim, kādā lauku novadā, tāpēc, lai tur cilvēkiem būtu labi atalgotas darba vietas, bet tāpēc, lai gūtu peļņu no ražotnes darbības. Un tas nav nekas nosodāms. Svarīgi vien apzināties ārvalstu investoru patiesos mērķus. 

Turklāt, kas attiecas uz iepriekš minēto Ķīnu, pēdējā laikā šīs Āzijas valsts pārstāvju un biznesa projektu klātesamība ir ļoti pamanāma – un ne jau tikai Latvijā vai citur Baltijā, bet arī tādās visai atšķirīgās Eiropas valstīs kā Somija, Portugāle un Baltkrievija.

Top komentāri

reptilis
r
Ir investīcijas (latviski - ieguldījumi) pareizi un nepareizi! Investīcijas var veikt privātpersonas un valsts ( pašreizējie valdoņi un viņus izbīdījusī starptautiskā finanšu mafija tās uzskata par nevēlamām). Paskatīsimies vēsturē par PSRS ""investīcijām""Latvijā un pie kā tas noveda - uzbūvējam rūpnīcu...,tad konstatējam- trūkst darbaspēka! ...risinājums pa PSRS ārēm plakāti un sludinājumi - brauc uz Latviju tur no sākuma kopmītne...pēc pāris gadiem dzīvoklis! Pēc 30-it.gadiem šādu investīciju - latviešu proporcija 52%.... un tā ir oficiālā,jo reāli ,kādi 5% no šiem ""latviešiem""pat latviski nerunāja. Ja,runā tikai par ekonomisko aspektu,tad tāda Latvija nav vajadzīga nevienam pasaulē. Latviju pašreiz var sagraut tikai ""latvieši"".
Istoričeskijs
I
Investīcijas - taisns ceļš uz metro Rīgā.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Unikāla situācija

Aizvadītajā svētdienā, 3. novembrī, Moldovā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuru uzvarētāju, saņemot 55,41 % vēlētāju balsu, kļuva esošā valsts vadītāja, proeiropeiskā Maija Sandu.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē