Šajā rezolūcijā EP aicina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ''pārtraukt ārkārtas stāvokli vai vismaz skaidri definēt, kāda likumdevēju vara tiek nodota izpildvarai, kā arī nodrošināt efektīvu parlamentāro kontroli''. Mūsu valstī, kur ārkārtējās situācijas ieviešana tiek uzskatīta par efektīvu metodi cīņai pret Covid-19 izplatību, šis EP aicinājums var noderēt kā atgādinājums, ka valdībai nevajadzētu ilgtermiņā uzņemties Saeimas darbu vai arī tiekties pārņemt Saeimas pilnvaras.
EP ir arī mudinājis ''pēc iespējas mazāk ierobežot pārvietošanās brīvību'', kas gan ir plaši interpretējams aicinājums – sākot no mājiena uz to, ka ES dalībvalstīm nevajadzētu nesaskaņoti slēgt robežas ar citām dalībvalstīm un beidzot ar norādi uz to, ka nav viennozīmīgi vērtējams, piemēram, rīkojums kādas pilsētas iedzīvotājiem uzturēties tikai darbavietā, mājoklī un tā tuvumā.
Būtisks rezolūcijas aspekts ir arī aicinājums ''gādāt par ikviena audzēkņa piekļuvi mācībām''. Jāņem vērā, ka rezolūcija attiecas uz visām ES dalībvalstīm un, visticamāk, ne jau tieši par Latviju domāja EP deputāti, par šo rezolūciju balsojot. Riski demokrātijai tiek saskatīti Polijā un Ungārijā. Savukārt attālināto mācību kontekstā bažas par interneta kvalitāti vairāk saistās ar Dienvideiropu.
Mēs Latvijā, kā apliecināja nesenie strīdi par masku lietošanas tēmu, saistībā ar valdības rīkojumiem vislabprātāk akcentējam vienkāršus, viegli uztveramus, praktiskus aspektus ''Maskām – jā!'' vai ''Maskām – nē!'' stilā. Mūsu sabiedrībā ir arī iecienīti strīdi par to, vai ir pamatoti tas, ka frizieri drīkst strādāt, bet manikīru pakalpojumi ir aizliegti, un tamlīdzīgi.
Savukārt diskusijas par demokrātiju nereti izpaužas kā visai agresīva Veselības ministrijas kritika vai arī populistu klaigāšana par jebko, tā stiprinot savu politisko kapitālu.
EP mudina raudzīties plašāk un rūpēties par Eiropas vērtību saglabāšanu Covid-19 pandēmijas apstākļos. Un ņemot vērā mūsu valstī pēdējā laikā bieži dzirdamo frāzi par atmodas laika ideāliem, jāatgādina, ka vidējais Latvijas iedzīvotāju vecums, pēc statistikas datiem, ir nedaudz pāri 40 gadiem. Tā ir paaudze, kas auga atmodas laikā, un lielai daļai šīs paaudzes atmodas ideāli un Eiropas vērtības ir nesaraujami saistīti jēdzieni.