Ne skolas jāslēdz, bet modernāk jāpasniedz

Tas, ko raidījumā teicu arī izglītības un zinātnes eksministram Šadurskim, – jau sazin kuro gadu šajā jomā kaut kas tiek radikāli mainīts, taču problēmas pat iet vairumā, nevis mazumā, jo nevienam ārpus ministru biroja un tam pietuvināto loka nav skaidrības, kas īsti domāts ar reformu, kāda ir vīzija par sasniedzamo rezultātu un kādu cenu par to maksāsim. Jā, var piekrist Šadurska paustajam, ka reforma tiktu ātri vien torpedēta, ja katrs nākamais solis tās īstenošanā būtu atklāti izziņots, taču arī tas nav pretrunā ar teikto – ja būtu vismaz skaidrība par galarezultātu, tā sasniegšanas lielajiem nosacījumiem, sāpīgās lietas vieglāk pārciestu, kas skaidra mērķa sasniegšanai noteikti nāktu tikai par labu.

Ko mēs redzam tagad? Fragmentārismu un nemitīgu kaut kādu detaļu pretnostatījumu. Piemēram, tiek teikts, ka skolotāju algu pielikums atkarīgs no tā, cik raiti tiks likvidētas mazās skolas. Vienlaikus tiek runāts, ka mums par daudz skolotāju attiecībā uz skolēnu skaitu un ka tajā pašā laikā trūkst skolotāju. Mainās mācību saturs, bet vai mainās arī tā pasniegšanas metodes tā, lai skolēniem būtu interesanti izzināt to, ko viņiem kāds ieplānojis "sabāzt galvā"?

Šajā kontekstā konkrēts piemērs, ko izrunājām raidījuma laikā un par ko, kā vismaz man izskatījās, «lielie reformatori» nav aizdomājušies. Proti, ja saka, ka mazajās skolās trūkst, piemēram, fizikas vai citu priekšmetu skolotāju, kāpēc šī priekšmeta pasniegšanu nevar organizēt attālināti interneta tiešraidē vienlaikus vairākām skolām? Nav taču mūsdienās skolotājam noteikti jāstāv ar krītu pie tāfeles, tā teikt, fiziskā veidā – tikpat labi viņš var būt vērojams viedtālruņa, planšetdatora vai liela televizora ekrānā. Pat bez maksas pieejamās mūsdienu tehnoloģijas pieļauj pat apgūtās vielas atprasīšanu, kur nu vēl visādu eksperimentu video demonstrēšanu. Ja mācību vielas pasniegšana būs interesanta, visi klausīsies, bet, ja skolotājs nespēs piesaistīt tieši sev uzmanību, tad tādu ignorēs neatkarīgi no tā, vai viņš ir klāt klasē vai redzams ekrānā. Turklāt paaudze, kas, kā saka, no rīta mostas un vakarā iet gulēt ar viedtālruni rokās, daudz vieglāk uztvers eksperimentu demonstrējumu video formātā, nevis klātienē, kur kaut vai tas pats telefons var novērst viņu uzmanību. Vienīgais, kas tādā gadījumā nepieciešams, ir pilnīgi cits pasniegšanas veids, bet to, vismaz pilotprojektā, var mēģināt rast ar Iespējamās misijas palīdzību.

Ko saka ministrs par to? Neslēpj skepsi pret tālmācību, atsaucoties uz līdzšinējo praksi šajā jomā, kur daudzos gadījumos izglītošanas vietā vairāk esot vērojama diplomu tirgošana. Bet, piedodiet, nevajag jaukt divas pilnīgi atšķirīgas lietas! Ieklausieties! Es runāju par atsevišķu (!) priekšmetu pasniegšanu parastajās (!) skolās, kur izglītojamo ir tik maz, ka specifisku mācību priekšmetu pasniedzējiem nevar nokomplektēt pilnu slodzi. Es runāju par to, ka ir iespējami moderni risinājumi tam, lai visas mazās skolas nebūtu jāslēdz. "Konsolidētāju" domāšanai tas par sarežģītu? Labi, drīzumā to jautāšu pašreizējai ministrei.