Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +3 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Nākotnē dzīvosim drošāk

Somijas un Zviedrijas gaidāmā iestāšanās NATO, par kuru šonedēļ notiek politisko lēmumu pieņemšana (Somijā ar galīgo parlamenta balsojumu, Zviedrijā, visticamāk, vēl ne), ir ne tikai būtiskākais notikums alianses vēsturē pēc virknes jauno dalībvalstu uzņemšanas 2004. gadā, bet tas arī būtiski maina politiskās spēles noteikumus un drošības situāciju Baltijas jūras reģionā vai pat visā NATO Austrumu flangā. Un maina nešaubīgi par labu arī Latvijas drošības interesēm.

No politiskā viedokļa Somijas un Zviedrijas kā klasiski neitrālu valstu izvēle pievienoties militārai aliansei ir milzu trieciens Krievijas reputācijai, kas par tās sāktā kara Ukrainā būtību beidzot var likt aizdomāties daudzām "bezviedokļa" trešām valstīm, piemēram, Indijai, kā arī, iespējams, pie prāta vēl līdz galam nenonākušiem slāņiem Krievijas politiskajā un militārajā elitē. Ja starptautiskajā arēnā ar "miera baložu" un krīžu starpnieku reputāciju tik pazīstamā Somija un Zviedrija grib iestāties NATO, tas ir ārkārtīgi nopietns signāls par Krievijā valdošā režīma dziļi agresīvo būtību. Krievijas politiķiem un militāristiem tas liek uzdot loģisku jautājumu:

vai kara sākšana Ukrainā, it kā "lai nepieļautu NATO paplašināšanos pie Krievijas robežām", bija pareiza stratēģija, ņemot vērā, ka Krievijas tiešā robeža ar NATO nu pieaugs vairāk nekā divkārt?

Somija, nomināli būdama "maza" valsts – tikai 5,5 miljoni iedzīvotāju –, patiesībā ir reģionāla mēroga militāra lielvara, iebrukums kurā Ukrainas vietā Krievijai droši vien būtu izvērties vēl lielākos zaudējumos. Ja mēs runājam par risku, ka Krievija šobrīd paralēli karam Ukrainā vai īsi pēc tā beigām konvencionāliem līdzekļiem varētu uzbrukt Somijai (un Zviedrijai) periodā, kamēr notiek tās uzņemšanas process, tas ir praktiski neiedomājami. Somijas bruņoto spēku "ātrajā" rezervē ir 280 tūkstoši karavīru personālsastāvs, "dziļajā" rezervē vēl 900 tūkstošu, tai ir visspēcīgākā artilērija starp visām NATO dalībvalstīm Eiropā, 240 tanku, 65 ASV F-18 iznīcinātāji, kurus paredzēts pakāpeniski nomainīt ar F-35 utt.

Taču, galvenais, Somijas un Zviedrijas uzņemšana izbeigtu stratēģiski vārīgo Baltijas valstu atrašanos tādā kā no aizmugures neaizsargātā NATO priekšpostenī. Baltijas jūra kļūtu par NATO iekšējo jūru, pārraujot uz pusēm Krievijas Baltijas jūras floti un Kaļiņingradas anklāvu, padarot par aplenktu cietoksni. Un, protams, Somija par 1300 kilometriem pagarinātu Krievijas Ziemeļrietumu fronti, pamatīgi "izšķīdinot" tās spēju veikt koncentrētu triecienu pa Baltijas valstīm. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē