Kamēr pašā Moldovā dzīvojošie valsts pilsoņi salīdzinoši pārliecinoši (54%:46%) nobalsoja pret eirointegrāciju, svaru kausus par labu pēdējai nosvēra pirmkārt jau apvienotajā Eiropā mītošo Moldovas pilsoņu balsis. Tāpat tieši Eiropā dzīvojošie valsts pilsoņi nodrošināja, ka dalība referendumā nedaudz pārsniedz 50% no visu reģistrēto vēlētāju skaita. Attiecīgi referendums ir uzskatāms par notikušu un valsts pamatlikuma preambula tiks papildināta ar atbilstīgām norādēm par Moldovas mērķiem.
Referendums, jāatgādina, notika vienlaikus ar valsts prezidenta vēlēšanām, kuru uzvarētāja noteikšanai būs nepieciešama otrā kārta. Tajā sacentīsies esošā valsts prezidente Maija Sandu un sociālistu atbalstītais bijušais Moldovas ģenerālprokurors Aleksandrs Stojanoglo, bet iznākumu lielā mērā noteiks tas, par ko balsos trešajā vietā palikušā populista Renato Usatija atbalstītāji.
Šādi referenduma un prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas iznākumi arī ir radījuši gana pamatīgu šoku ne tikai Moldovā. Publiski pie notikušā tiek vainotas noziedzīgu grupējumu un ārvalstu aktivitātes, ar tām saprotot bijušo Moldovas politiķi Ilanu Šoru un Krieviju, taču tajā pašā laikā tikai ar balsu pirkšanu un Krievijas propagandu nav iespējams izskaidrot jūtami zemāko, nekā tika gaidīts, atbalstu Sandu un eirointegrācijai.
Lai arī abi šie faktori acīmredzami nebija mazsvarīgi, galvenā problēma, visticamāk, ir citur un izpaužas ne tikai Moldovā. Elektorālās tendences, socioloģiskās aptaujas un vēl virkne citu pazīmju liecina, ka apvienotā Eiropa ir zaudējusi un turpina zaudēt ievērojamu daļu savas pievilcības esošo un potenciālo kandidātvalstu acīs un daudzos gadījumos vairāk netiek uzskatīta par bezalternatīvu politisko galamērķi. Tā vietā Brisele ir kļuvusi par tikai vienu no dienaskārtībā esošajiem variantiem ar saviem plusiem un mīnusiem.
Iemesli, kamdēļ pastāv šāda tendence, tikmēr ir ļoti dažādi. Sākot ar nogurumu no bezgalīgās gaidīšanas uz tīkoto statusu un beidzot ar izvirzīto prasību pārmērīgu ideoloģizāciju vai šaubām par apvienotās Eiropas ekonomiskajām perspektīvām. Tāpat nostiprinās Rietumiem alternatīvi ģeopolitiskie un ekonomiskie spēka centri. Ja tendence netiks lauzta, Moldovai līdzīgas situācijas atkārtosies vēl ne reizi vien.