Saeimā nav iekļuvusi tās līdzšinējā priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, deputāts Arvils Ašeradens, neviens no Saskaņas sarakstā iekļautajiem Gods kalpot Rīgai pārstāvjiem, uz pēdējām vietām savos sarakstos noslīdējuši Sarmīte Ēlerte, Olafs Pulks, vēl vairāki zināmi politiķi. Jā, kādam varbūt dīvainā kārtā paveicies tikt starp izredzētajiem, bet šoreiz ne par to. Kaut valdību visdrīzāk veidos līdzšinējā koalīcija, kopumā Saeimas deputātu sastāvs nomainās par vairāk nekā 40%, un tas nozīmē, ka, radikāli pārfrāzējot seno teicienu, kulītes gan palikušas tās pašas, bet daļa vēžu tajās jauni. Un tas nozīmē, ka, par stabilitāti balsojot, cilvēki līdzšinējo tomēr ir visai būtiski izjaukuši, ko mēs redzam arī partiju pārstāvju vairāk vai mazāk publiskotos pēdējo dienu ķīviņos. Vieniem ietekme pieaugusi, citiem - zudusi, vēl citiem parādījusies iespēja to iekarot, tā aktīvāk kustinot elkonīšus. Tad nu iet vaļā, ka put.
Var, protams, šausmināties par politiķu savstarpējām domstarpībām, taču šajā procesā ir arī kas pozitīvs - krīt maskas un jo labāk atklājas, kādu vērtību vārdā katrs no viņiem ir gatavs cīnīties, turklāt ne jau pret savas partijas politiskajiem konkurentiem, bet gan - vismaz formāli - tuvākajiem domubiedriem, līdzgaitniekiem. Atklājas, kādas ir kompromisu un politisko ietekmju robežas (šajā kontekstā interesanti, cik beigu beigās liela izrādīsies vēlētāju degradēto politiķu vērtība to skatījumā, kas ievēlēti un pie varas tikuši, - vai uz siltām vietiņām valsts uzņēmumos arī turpmāk varēs pretendēt tādi politiķi kā, piemēram, Olafs Pulks).
Un vēl būtiski, lai "jaunie vēži" vēl jo sparīgāk par saviem priekštečiem nesāktu virzīties atpakaļgaitā. Lai nesabojājas, iztur varas un (valsts budžeta) naudas pārbaudi. Riski - klajš blefs un politiskās spēlītes - diemžēl jau redzami arī jaunievēlēto pirmajos manevros. Vieni tēlo, ka raujas pie varas, kaut labi zina, ka netiks, otri koalīcijā velk savu tuvāko partneru pretiniekus, vēl citi vicinās ar iesniegumiem drošības iestādēs, no pieredzes labi zinot, ka vairāk par troksni neko panākt nevarēs. Nav gluži tā, ka varētu teikt: labs sākums.