Ja politiķiem tiešām ir vēlme reāli mazināt alkoholismu, vispirms jāizpēta, kādi sociālekonomiskie vai cita veida faktori to veicina, kur un kā iegūti līdzekļi tiek tērēti rūpnieciski ražotās dziras divu litru PET pudelēs (vai vispār nezināmas izcelsmes «produkta» vienalga kādā iepakojumā) regulārai lietošanai un ar ko visdrīzāk tiks aizstāts nu aizliegtais "trauks". Proti, ja ir patiesa vēlme iznīdēt šo sērgu, tā gluži kā nezāle jācērt saknē.
Un, ja skatāmies no biznesa viedokļa, - ja ir pieprasījums, protams, būs arī piedāvājums. Varam tikai minēt, cik dienās pēc lieguma tirgot alu divlitrīgās PET pudelēs veikalu plauktos parādīsies tas pats dzēriens, taču pildīts jau "legālajās" divlitru vai trīslitru stikla burkās. Aizlieguma ieviesēji to nezina? Protams, zina. Un ignorē. Jo viņiem svarīgākais šajā gadījumā ir nevis panākt reālas pārmaiņas, bet gan savas rūpes par tautu publiski nodemonstrēt. Tiesa, te prasās pēc atrunas, ka ne visi, kas balsoja par attiecīgo likumprojektu, ir šīs izrādīšanās kāres upuri, daudzi saprata, ka tas vien tukšs populisms, taču šajā gadījumā bija attiecīgās tēmas ķīlnieki - kā gan tu viens tā neatbalstīsi divlitreņu liegumu, nodomās vēl, ka atbalsti alkoholismu.
Tas, kas patiesi apbēdina, ir šī aizvien biežāk redzamā virspusējā attieksme, ķeroties pie kādu sabiedriski aktuālu problēmu risināšanas. Pavisam nesen bija līdzīgs piemērs ar enerģijas dzērieniem. Kaut problēma skāra nelielu skaitu nepilngadīgu jauniešu, kuri šos dzērienus lietoja kopā ar stipro alkoholu (acīmredzami nelegāli iegādātu), politiķu skati vērsās nevis alkohola pieejamības pusaudžiem izpētes virzienā, bet gan uz liegumiem tirgot alkohola «piedevas». Vai problēmu tas atrisināja? Noteikti tikai formāli. Jo, ja šie nepilngadīgie iemanās tikt pie alkohola, nekādi demonstratīvi liegumi neatturēs arī no enerģijas dzērienu iegādes.
Nost no acīm, un varam uzskatīt, ka problēma atrisināta - tāda diemžēl ir mūslaiku politikas, medicīnas terminoloģiju lietojot, blakne. Pie tā, protams, esam vainīgi arī mēs, žurnālisti, nemitīgi prasot ātrus un redzamus risinājumus, to lielā mērā nosaka arī politiķu tiešā komunikācija ar lielu daļu vēlētāju caur raksta sākumā pieminētajām tērzētavām. Taču tas nav attaisnojums. Problēmas taču paliek...