"Mani iepriecināja, ka ļoti daudzos darbos redzēju, ka ir veikts arī pamatīgs izpētes darbs – arhitekti apzinājuši Latvijas kultūrtelpu un priekšlikumos reflektē to, ko novērtējuši kā būtisko. Man kā kultūras ministrei bija interesanti skatīties, kas ir tas, ko viņi ir ieraudzījuši. Protams, tas ir jūgendstils, koka arhitektūra, taču ir iekļauta arī tā kultūras daļa, kas visu laiku atrodas dinamikā, – tradīcijas, laikmetīgā māksla. Tāpēc daudzi no piedāvājumiem ļoti iederētos būt īstenoti Latvijā ar nosaukumu Laikmetīgās mākslas muzejs," saka Melbārde, piebilstot, ka arī pašai muzeja ēka jābūt kā laikmetīgās mākslas darbam. Atbildot uz jautājumu, vai sabiedrība to pieņems, ministre saka: "laikmetīgās mākslas kultūras iezīme ir, ka tā bieži vien ienāk ar kaut ko kontroversiālu, mēģina sabiedrībā raisīt debates, diskusijas, savā ziņā radina mūs pie viedokļu plurālisma un vispār pie pasaules daudzveidības, kas īpaši raksturīga XXI gadsimtam. Šodien vai ik dienas saskaramies ar milzīgu – arī viedokļu – daudzveidību. Savā ziņā šis process mūs māca pieņemt, ka var būt arī ļoti dažāds pasaules skatījums. Droši vien mēs nekad vairs nedzīvosim pasaulē, kurā visi domā vienādi, un, paldies Dievam, ka tas tā."
Saruna skar arī izglītības jomu: "Mūsu izglītības galvenā problēma ir tā, ka skolotāji bieži vien ir noguruši no tām pārmaiņām, kas nemitīgi notiek viņiem apkārt. Pieļauju, ka daudziem no viņiem vārds «inovācijas» un «jauninājumi» jau izraisa zināmu pretestību. Tajā pašā laikā gribu teikt, ka ir ļoti daudzi progresīvi skolotāji, kas grib pozitīvās pārmaiņas un paši savā praksē tās ievieš. Man draugos ir daudz šādu skolotāju, un, kad ar viņiem esmu kopā, klausos viņos, ticu, ka Latvijā daudz kas var mainīties. Un, kas ir interesanti, – man liekas, ka skolotāji daudz kam ir gatavāki, mainīties spējīgāki, nekā reformas spēj tam tikt līdzi."
Jautāta par Latvijas gatavošanos valsts simtgadei, ministre apliecina, ka Latvijas valsts simtgades svētki būs izdevušies visiem, kas paši būs piedalījušies šo svētku svinēšanā. "Ja mēs paskatāmies Latvijas vēsturē, kā esam svinējuši svētkus, man šķiet, ka mēs mākam svinēt. Lai gan pirms tam vienmēr sakām, ka viss ir slikti, esam ārkārtīgi prasīgi un, kad organizatori nāk ar kādu piedāvājumu, neatceros gadījumu, kad visi būtu teikuši: vai, cik tas būs labi! Mūsu sabiedrība kopumā ir ļoti kritiska, vienmēr jebkura pasākuma rīkošana saistīta ar zināmu skepsi. Tas pat ir normāli, tas jāpieņem. Taču kopumā svētki izdodas. Es teiktu, ka esam tauta, kas māk svinēt svētkus."
Pilnu intervijas tekstu ar kultūras ministri Daci Melbārdi lasiet pirmdienas, 6. jūnijas laikraksta Diena drukātajā versijā!