Tas varētu raisīt viedokli, ka krīzei esam gatavāki nekā daudzas citas Eiropas valstis, kuras nemaz nevar lepoties ar savu tautsaimniecības sabalansētības pieaugumu. Tomēr, ja palūkojamies uz aprīļa bezdarba datiem Eiropā, varam nonākt pie secinājuma, ka iedzīvotāju labklājība un ekonomikas ilgtspēja ne vienmēr iet roku rokā.
Lai arī visas valstis nav iesniegušas datus, piesardzīgi improvizējot, var nonākt arī pie secinājuma, ka mums ir trešais sliktākais bezdarba līmeņa rādītājs Eiropas Savienībā.
Saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat datiem Latvijā bezdarba līmenis aprīlī ir sasniedzis 9%. Publicētajos datos par mums sliktāks rādītājs ir vienīgi Spānijā, kur bezdarba līmenis gada ceturtajā mēnesī bijis 14,8%. Vēl sliktāk droši vien ir Grieķijā, par kuru dati nav zināmi, taču iepriekšējos mēnešos dzidro Egejas jūras viļņu apskalotajā valstī bezdarba līmenis atradās 16–17% līmenī.
Nebūtu liels pamats kreņķiem, ka esam tieši trešie no beigām, jo atsevišķas valstis, piemēram, Francija, Kipra un Lietuva, mums min uz papēžiem. Taču negatīvas asociācijas raisa fakts, ka, fiskāli pārcenšoties dažādu Eiropas normatīvu izpildē, esam aizmirsuši par iedzīvotāju. Minētais nenozīmē, ka ar pilnu sparu būtu jāveic dažādi neapdomīgi tēriņi, lai bezdarbu tagad mazinātu ar pēckrīzē nevienam nevajadzīgām lietām. Runa ir par makroekonomikas datu un reālās iedzīvotāju labklājības sabalansēšanu. Darījumu presē ir daudz runāts par Itālijas lēno ekonomisko izaugsmi, ievērojamo parādu kalnu, kas, rēķinot procentuālā izteiksmē pret valsts tautsaimniecības apjomu, ir apmēram četras reizes augstāks nekā Latvijā.
Tomēr laikā, kamēr Itālija kādu laiku bija Covid-19 visvairāk plosītā vieta Eiropā un tās ziemeļu reģionus vispār apdraudēja masveida bankrotu vilnis, bezdarba līmenis ir nevis pieaudzis, bet gan tieši pretēji – samazinājies. Jautājums: kāpēc Latvija ar saviem labajiem finanšu tirgus reitingiem strauji devusies pretējā virzienā? Šobrīd Latvijā pozitīva ir vienīgi atskārsme – ja vien pandēmijas iespaidā globālo tautsaimniecību nepāršalks jauni krīzes viļņi, tad sliktākais jau varētu būt aiz muguras.
Tāpat bezdarba līmenis patlaban ir aptuveni uz pusi mazāks nekā iepriekšējās krīzes zemākajā punktā, tāpēc jācer, ka masveida izbraukšana no valsts varētu izpalikt.
Dreslers
reptilis
trusis nejaukais